Elektromobiļu sniedzamība: kādēļ solītais nekļūst par realitāti un vai to iespējams mainīt  (56)

Tomēr autobraucēji norāda uz vēl kādu trūkumu – automobiļa sniedzamības prognoze ne vienmēr atbilst realitātei. Kāpēc tas tā ir un vai šo problēmu ir iespējams atrisināt?

Kā veidojas prognoze?

Prognozes mēdz nepiepildīties, un diez vai tas ir liels pārsteigums, vai runa būtu par ekonomiku vai laikapstākļiem. Saprotams, ka prognoze nav solījums – tā ir pieņēmums, kas balstīts uz noteiktiem datiem un analīzi. Ļoti līdzīgi darbojas elektriskie automobiļi: tie sniedz autovadītājiem prognozi, cik kilometrus var nobraukt ar pašreizējo akumulatora uzlādi.

"Aprēķinus veic dators un tam ir jāizvērtē dažādi apstākļi. Katrs ražotājs izmanto savas aprēķinu metodes jeb algoritmus, tāpēc prognozes var atšķirties. Šajā gadījumā svarīgākais ir tas, kādi nosacījumi ir iekļauti algoritmā: vai tas novērtē braukšanas dinamiku; ja tā, vai tas izmanto pēdējos 10 vai 20 kilometru datus; kā tas aprēķinos iekļauj laikapstākļus, riepu rites pretestību, gaisa un baterijas temperatūru. Nozīmē ir arī tam, vai ražotāja sistēma ir veidota tā, lai rādītu optimistisku vai reālistisku prognozi," teic Rīgas Tehniskās universitātes Automobiļu katedras pasniedzējs Oskars Irbītis.

Viņš uzsver, ka prognozes precizitāti būtiski ietekmē arī bateriju termoregulācija: vai nepieciešamības gadījumā baterija tiek sildīta, vai tai ir piespiedu dzesēšana.

Piemēram, "Kia e-Niro" ir aprīkots ar baterijas temperatūras kontroles sistēmu, kas vajadzības gadījumā to atdzesē vai uzsilda, padarot paredzamo sniedzamību precīzāku. Salīdzinājumam – otrās paaudzes "Nissan Leaf" izmantotā sistēma nav tik moderna, tāpēc faktiskais nobraucamais attālums var ievērojami atšķirties no sākotnējās prognozes.

"Baterijas vadības modulis izlemj, cik daudz informācijas kontrolējošais dators saņem par šūnām. Gan visas baterijas, gan atsevišķu elementu stāvoklis nav konstants, noris noteikti fizikālie un ķīmiskie procesi, tālab dzesēšana un sildīšana var būtiski ietekmēt sniedzamības prognozi," uzsver Irbītis.

Tādi paši braukšanas principi kā iekšdedzes automašīnām

RTU pasniedzējs atgādina, ka, braucot ar elektromobili, spēkā ir tie paši likumi, kas vadot iekšdedzes auto, proti, enerģijas patēriņu un nobraukuma rezervi būtiski ietekmē braukšanas dinamika un stils.

"Vecais labais iekšdedzes dzinējs ir ļoti labs piemērs. Ja brauc izlīdzinātā tempā, degvielas patēriņš ir neliels, bet, ja agresīvi paātrinājumi mijas ar strauju bremzēšanu, līmenis bākā krīt ļoti strauji. Tas pats princips darbojas arī elektriskajos automobiļos, tikai šajā gadījumā negatīvais efekts ir izteiktāks, jo ir mazāka vidējā sniedzamība, un jebkura lielāka novirze var šķist šokējoša," saka Irbītis. "Kad iekšdedzes auto pielejam pilnu bāku un nobraucam 600–700 kilometrus, lielāku patēriņu atsevišķos posmos tik ļoti nejūtam, bet, ja elektromobiļa sniedzamība ir 200-300 kilometru, par "sportošanu" nākas maksāt ar daudz lielākām neērtībām."

Te arī ir vietā atcerēties fizikas pamatus. Jo smagāks elektromobilis, jo vairāk to ietekmē inerce un jo jutīgāks tas ir pret agresīvu braukšanu. Tieši tāpēc lielie un smagie SUV modeļi, piemēram, "Mercedes-Benz EQC" vai "Audi e-tron" nobraukuma rezervi zaudē daudz ātrāk nekā kompaktākie "Kia Soul EV" vai "Hyundai Kona EV".

"Elektrisko automašīnu ietekmē ne tikai baterijas kapacitāte, bet arī svars. Pēdējam ir īpaša nozīme, braucot agresīvi, proti, bieži paātrinoties un bremzējot. Lai iekustinātu lielāku auto ar smagāku bateriju, kas sver, teiksim, 600, nevis 400 kilogramu, nepieciešams vairāk enerģijas. Tāpēc agresīva braukšana patiešām palielina patēriņu," stāsta RTU pasniedzējs.

Aerodinamika vienlīdz svarīga ir arī elektromobiļiem. Tāpēc, piemēram, "Porsche Taycan" un "Audi e-tron GT" ir zema un "slidena" virsbūve. Praktiskais "Kia EV6" ir augstāks, taču arī tajā pielietoti īpaši aerodinamiski risinājumi, kas samazina gaisa pretestību un palīdz taupīt enerģiju.

"Elektromobiļiem piemīt savas konstrukcijas īpatnības, un dažas no tām ļauj uzlabot aerodinamiku. Tā kā e-auto nav jādzesē liels priekšējais radiators, virsbūves priekšdaļa ir slēgta, un gaisa plūsmu var vadīt bez liekas turbulences. Elektromobiļiem bieži vien ir tādi riteņu diski, spoguļi un durvju rokturi, kas uzlabo aerodinamiku," atzīmē Irbītis.

Būtiski parametri ir baterijas kapacitāte un uzlādes ātrums

Izvēloties elektromobili, pircēji parasti pievērš uzmanību maksimālajai sniedzamībai ar vienu uzlādi, taču, pēc Irbīša teiktā, drīzāk jāmeklē optimāls līdzsvars un jāizsver, kā automašīna tiks izmantota.

"Es ieteiktu akli nemeklēt lielāko kapacitāti. Ja mēs lielus gabalus braucam vien pāris reižu mēnesī, rodas jautājums, vai tiešām lielākā baterija ir tā vērta, jo iznāk, ka visu potenciālu izmantosim reti," saka eksperts.

Baterija ar nedaudz mazāku kapacitāti var būt piemērota arī, ja e-auto nodrošina ātru uzlādi. Piemēram, jaunajam "Kia EV6" (58 līdz vai 77 kWh baterija) ir 800 voltu sistēma, kas ļauj būtiski atjaunot nobraukuma rezervi vien desmit minūtēs.

"Tagad ražotāji piedāvā diezgan labus uzlādes ātrumus. Ātrākajā režīmā bateriju no 20 līdz 80 procentiem var uzlādēt laikā, kādu mēs parasti iztērētu, lai nesteidzīgi iedzertu kafiju vai izstaipītos, esot garākā braucienā. 15-20 minūšu laikā mums ir papildu 200 km, un Latvijas apstākļos ar to pietiek," uzskata pasniedzējs.

"Turpmākajos gados uzlādes infrastruktūra tikai uzlabosies, un tas ir vēl viens arguments izvērtēt optimālo baterijas kapacitāti – ļoti liela būs ne vien dārgāka, bet retāk tiks izmantota pilnībā. Jā, varbūt ziemā ar 50 kWh bateriju mēs nevaram nobraukt 300 km ar vienu uzlādi, bet augošais tīkls nākotnē noteikti ļaus šādus braucienus veikt ērtāk un komfortablāk," stāsta Irbītis.

Lai vai kā, meklējot un izvērtējot elektriskos modeļus, ļoti svarīgi ir iegūt pēc iespējas plašāku un precīzāku informāciju.

"Ja jūsu uzmanību ir piesaistījis kāds modelis vai modeļi, ir vērts painteresēties detalizētāk un nepalikt tikai pie maksimālās nobraukuma rezerves ideālos apstākļos. Atsevišķi tiek norādīta sniedzamība pilsētā un uz šosejas, siltā un aukstā laikā. Tas ļauj iegūt precīzāku priekšstatu, cik kilometrus ar vienu uzlādi spēs veikt konkrētais automobilis, un salīdzināt tā sniegumu ar jūsu ikdienas braucienu vajadzībām," iesaka Irbītis.