Tiek solīta transporta zaļināšana, taču elektrība un ūdeņradis vēl nedarbojas  (8)

Transporta un kravas auto nozarē šie jautājumi ir karstu strīdu objekts, taču eksistē risinājumi, kas pārejas periodā būtiskus ieguvums nodrošina jau tagad, aizvien lielākam pārvadātāju skaitam izvēloties smago transportu, ko darbina ar saspiesto (CNG) vai sašķidrināto (LNG) dabasgāzi.

Vērtējot automobiļa dzīves cikla izmaksas (Total Cost of Ownership), ar gāzi darbināmie spēkrati ir veiksmīga alternatīva dīzeļa analogiem, un to apliecina arī Baltijas uzņēmumu pieredze.

Pēc ekspertu teiktā, izšķirošajam izrāvienam ir nepieciešams spēcīgs infrastruktūras progress. Un tam vajadzētu notikt jau drīz, jo Eiropas Savienības zaļā kursa programmas uzņem apgriezienus.

Paredzams reģiona izrāviens

Ernests Jakubonis, kurš Baltijas valstīs pārstāv "Iveco", kompāniju ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi ar alternatīvām degvielām darbināma transporta izstrādē, uzskata, ka, reāli vērtējot šīs desmitgades mērķus, tirgus dalībnieki saprot, ka ir pāragri runāt par elektrisko piedziņu un ka vairāk uzmanības ir jāpievērš tiem risinājumiem, kuri darbojas tagad un ir pieņemami visām pusēm.

Pēc viņa teiktā, dabasgāzes izmantošana jau tagad ievērojami samazina izmešus, un, raugoties tālāk, viens no galvenajiem attīstības elementiem būs biometāns, kam ir potenciāls atrisināt CO2 problēmu, siltumnīcefekta galveno cēloni. Salīdzinot ar dīzeļa analogiem, LNG darbināta vilcēja sīko daļiņu un slāpekļa oksīda izmeši ir par 96% mazāki, un biometāna izmantošana nodrošinātu tādu pašu samazinājumu arī CO2 emisijai.

"Progress šajā jomā ir ievērojams, jo biometāna rūpnīcu skaits Eiropā katru gadu pieaug par aptuveni 60 procentiem, un šogad klimata pārmaiņu programma paredz finansējumu četru šādu rūpnīcu celtniecībai arī Lietuvā. Bez tam nesen pieņemtais Alternatīvo degvielu likums un Finanšu ministrijas iesniegtais integrētais ekonomikas atveseļošanas plāns demonstrē skaidras ambīcijas un iezīmē investīcijas, lai valstī attīstītu ekoloģisko degvielu infrastruktūru. Līdzīgs process noris arī Latvijā," atzīmē Jakubonis.

Pēc speciālista teiktā, vēl pirms šo dokumentu pieņemšanas bija plānots, ka dažu gadu laikā Baltijas valstīs atvērs līdz pat desmit jaunām LNG un CNG stacijām, taču tagad šis skaitlis visticamāk palielināsies. Pagājušajā gadā "Iveco" vien Baltijas un Ziemeļvalstīs pārdeva vairāk nekā 100 LNG kravas automašīnu, un vērā ņemamu daļu no apjoma iegādājās Latvijas un Lietuvas uzņēmumi.

Jakubonis norāda, ka transporta tirgus pamazām mainās ne tikai ES plānu dēļ; mainās pārvadātāju un to klientu attieksme.

"Ar metānu darbināma kravas automobiļa dzīves cikla izmaksas jau tagad ir par 9% zemākas. Degvielas patēriņš vien ļauj ietaupīt 5-15 procentus. Un šie rādītāji – kopā ar tendenci par labu dabai saudzīgam transportam – iezīmē izmaiņas arī Baltijas kompāniju autoparkos."

Pārvadātāji plāno paplašināt autoparku

"Dinotrans", viens no Latvijas tālsatiksmes pārvadājumu līderiem, 2019. gadā kļuva par pirmo nozares kompāniju Baltijā, kas savām vajadzībām iegādājās kravas automobiļus ar sašķidrinātās dabasgāzes sistēmu.

Pašlaik "Dinotrans" izmanto 57 LNG spēkratus, to skaitā piecus "Iveco S-Way", un līdz gada beigām iegādāsies vēl vairākus vilcējus, LNG mašīnām veidojot vairāk neko ceturto daļu autoparka.

"Mūsu Rietumeiropas klientu vidū ir kompānijas, kurām videi saudzīgi pārvadājumi ir principa lieta, un, izmantojot LNG automobiļus, mēs spējam apmierināt viņu prasības. Taču tā ir tikai daļa no motivācijas, jo ilgtspējas jautājums mūsu uzņēmumam ir bijis svarīgs kopš pirmās darbības dienas. Vienmēr esam sekojuši tirgus un tehnoloģiju attīstībai un, pirms pievērsāmies plašākai LNG izmantošanai, eksperimentējām ar biodegvielu.

Šobrīd ir skaidrs, ka Eiropas transportu gaida lielas pārmaiņas – faktiski tās jau noris pilnā sparā – un, paplašinot autoparku ar LNG automobiļiem, mēs tām esam gatavi gan ekonomiski, gan savā izpratnē par tehnoloģiju," stāsta "Dinotrans" valdes loceklis Allans Aukštikalnis.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" Rīgas autoparkā ir 132 transporta vienības, no kurām 88 darbina ar CNG, savukārt citos iecirkņos Latvijas teritorijā uzņēmums izmanto 110 transportlīdzekļus, no tiem 13 ar CNG sistēmu. CNG mašīnu vidū ir astoņi "Iveco" kravas un kravas-pasažieru furgoni, kas kalpo kā mobilās darbnīcas gāzesvadu ierīkošanas un remonta darbiem, kā arī kā operatīvais transports avārijas izsaukumiem. Tuvākajā laikā "Gaso" plāno no piegādātāja saņemt vēl astoņus "Iveco" CNG furgonus.

"CNG automobiļu iegāde mūsu uzņēmumam ir pašsaprotama izvēle, jo esam šī enerģijas nesēja pārvades infrastruktūras uzturētājs. Automobiļus, maksājot akcīzes nodokli, uzpildām paši savās stacijās – Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Liepājā, un jau tuvā nākotnē savos iecirkņos tās iekārtosim arī Cēsīs, Jelgavā un Bauskā," stāsta Argots Siliņš, "Gaso" ekspluatācijas un tehniskā departamenta transporta un saimniecības daļas vadītājs.

Siliņš apstiprina, ka CNG auto ne vien rada mazāk izmešu, bet nodrošina zemākas ekspluatācijas izmaksas – degviela ir lētāka, izdevumi par transportlīdzekļu remontu neatšķiras, un ar CNG darbināmās automašīnas sevi ir apliecinājušas kā pietiekami ilgmūžīgu tehniku, ko var izmantot astoņus un pat desmit gadus. Pēc uzņēmuma pieredzes, CNG vieglo pasažieru auto degvielas izmaksas, gāzi uzpildot publiskajās stacijās, atsevišķiem modeļiem ir pat ap 2,3 eiro uz 100 km.

"CNG ir lēta un ekoloģiska degviela ar augstu oktānskaitli (128), un CO2 izmeši salīdzinājumā ar benzīna automašīnām ir pat līdz 25% mazāki," saka "Gaso" pārstāvis, norādot, ka CNG būtu labākais risinājums pārejas periodā, līdz vidējiem un lielajiem kravas transportlīdzekļiem būs izstrādātas jaunas degvielas un piedziņas tehnoloģijas.

"Manuprāt, mēs šo procesu esam nokavējuši par saviem desmit gadiem, taču, ja enerģētikas, transporta un vides politikas veidotāji nevilcinātos un izveidotu nepieciešamo likumdošanas ietvaru, proti, radītu noteikumus un norādītu ieguvumus, mēs šajā vilcienā vēl varētu ielekt, un ieguvēji būtu visi – gan kravu un pasažieru pārvadātāji, gan, protams, arī vietējie biogāzes ražotāji, kuri šo degvielu pagaidām var izmantot tikai savām vajadzībām," tā Siliņš.

Gāzes tehnoloģijas tiek attīstas jau trešo gadu desmitu

Ar CNG darbināmo vieglo un smago komercauto tirgū "Iveco" ieņem īpašu vietu. Itālijas uzņēmums alternatīvās degvielas kravas automašīnu izstrādē ir turpinājis investēt vairāk nekā 20 gadus un ir plaši pazīstams kā ar gāzi darbināmu transporta tehnoloģiju veicinātājs.

Pagājušajā gadā "Iveco S-Way NP 460" uzvarēja Itālijas specializētā žurnāla "Vado e Torno" rīkotajā konkursā "Gada ilgtspējīga kravas automašīna 2021", titulu iegūstot jau piekto gadu pēc kārtas. Ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmo kravas automobili kā labāko novērtēja žūriju, ko veido profesionāli transporta nozares žurnālisti.