Kurzemē plāno atjaunot valsts reģionālos autoceļus vismaz 230 kilometru garumā  (2)

Linkaits uzsver, ka "mērķtiecīgi ieguldot līdzekļus valsts autoceļos, iepriekšējo divu gadu būvdarbu sezonas bijušas labākās kopš neatkarības atjaunošanas. Pateicoties tam, pēdējā gada laikā sliktu reģionālo ceļu īpatsvaru ir izdevies ievērojami samazināt. Lai turpinātu ceļu sakārtošanu, loģisks solis ir mērķtiecīga plānošana un konsultācijas ar pašvaldībām, lai kopīgi vienotos par darba prioritātēm un attiecīgi plānotu valsts finansējumu reģionālo ceļu atjaunošanai."

Plānojot primāri atjaunojamos reģionālo ceļu posmus, tiks ņemta vērā satiksmes intensitāte, ceļa loma pārrobežu savienojumu nodrošināšanā, bet visbūtiskāk – vai šie ceļu posmi savieno valstspilsētas, vai novadu administratīvos centrus savā starpā.

Starp primāri atjaunojamiem reģionālajiem autoceļiem laikā līdz 2027. gadam Kurzemē ir, piemēram, autoceļš P128 Sloka-Talsi, reģionālā autoceļa P111 Ventspils-Grobiņa posms no Kuldīgas pagrieziena virzienā uz Ventspili un P127 Talsi-Upesgrīva, kā arī P105 Saldus -Ezere, P108 Kuldīga – Saldus un P114 Ilmāja - Priekule - Lietuvas robeža.

Turklāt vairākos no šiem objektiem darbi sāksies jau nākamajā gadā. Šo un arī citu reģionālo autoceļu atjaunošana ir nozīmīga, lai iedzīvotāji varētu ērti pārvietoties starp novadu centriem, tiktu stimulēta teritoriju attīstība, kā arī uzņēmējiem būtu iespēja saglabāt un veidot jaunas darba vietas.

Šogad vērienīgi būvdarbi veikti vairākos reģionālo autoceļu posmos Kurzemes reģionā. Būvdarbi notika un turpinās vēl vairākos posmos Kuldīgas apkārtnē. Augustā pabeigta seguma atjaunošana uz reģionālā autoceļa P120 Talsi-Stende-Kuldīga septiņu kilometru posmā no Kuldīgas Talsu virzienā. Bet pie tilta pār Ventu uz Kuldīgas apvedceļa (P118) kilometru garā posmā un nepilna kilometra posmā uz reģionālā autoceļa P108 Ventspils-Kuldīga-Saldus notiek ceļa segas pārbūve. Savukārt virzienā uz Saldu uz reģionālā autoceļa P108 Ventspils–Kuldīga-Saldus atjauno asfaltbetona segumu posmā no Kuldīgas līdz Ēdas dzirnavām (59,38–70,28 km.). Segums atjaunots arī uz Kuldīgas apvedceļa. Tāpat notikuši būvdarbi citos autoceļu posmos.

Tuvākajā laikā valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plānu iecerēts apspriest arī Latgales, Vidzemes, Rīgas un Zemgales plānošanas reģionu Attīstības padomes sēdēs, kur piedalās reģiona pašvaldību vadītāji.

Sākotnējais valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 km kopgarumā, tai skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu. Jau nākamā gada budžetā Satiksmes ministrijai piešķirti papildus 57,7 miljoni eiro, kas tiks investēti reģionālo ceļu būvniecībā. Par šiem līdzekļiem plānoti autoceļu pārbūves darbi aptuveni 280 km garumā visā Latvijā

Savukārt 2021.-2023. gadā investīcijas no valsts budžeta paredzētas pusei no šajā plānā identificētajiem valsts reģionālajiem autoceļiem. Kopumā papildu nepieciešamais finansējums kvalitatīva valsts reģionālo autoceļu tīkla veidošanai līdz 2027. gadam ir 358 miljoni eiro.
Līdz šim Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam ir apspriests Satiksmes ministrijas organizētajā publiskajā domnīcā. Pēc reģionālo ceļu attīstības plāna prezentēšanas plānošanas reģionos Satiksmes ministrija par to gatavos informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā.