Auto asociācija savā publiskajā informācijā, stāstot par energoresursu cenu pieaugumu kā vienu no auto servisu cenu pieauguma iemesliem, vienlaikus ir arī apgalvojusi, ka virsbūves remontu cenas servisos diktē apdrošinātāji un ka apdrošinātāji kavē servisus iziet no ēnu ekonomikas un strādāt legālajā tirgū.
LAA kategoriski noliedz apdrošināšanas kompāniju iesaisti un līdzdalību auto servisu nelegālās darbības stimulēšanā. Tieši pretēji – apdrošinātāji iespēju robežās ir virzījuši sadarbību ar servisiem legālajā ekonomikā, piemēram, jau gadiem par saņemtajiem pakalpojumiem maksājot tikai ar pārskaitījumiem un atsakoties no skaidrās naudas norēķiniem. No vienas puses, tas samazina klientu izvēli un palielina atlīdzību lielumu, salīdzinot ar skaidras naudas izmaksām citās valstīs, bet, no otras puses, nodrošina, ka visi darījumi notiek legālajā ekonomikā.
Turklāt cenu pieauguma komunikāciju nozares asociācijas līmenī aizliedz godīgas konkurences likumdošana un Konkurences padomes vadlīnijas. LAA atgādina, ka šādus Auto asociācijas prezidenta Andra Kulberga publiskos paziņojumus konkurences tiesībās var traktēt kā signalizēšanu, tādēļ LAA aicina Auto asociācijas vadību atturēties no šādiem soļiem, jo tiem var būt smagas juridiskas un finansiālas sekas.
Cenu veidošana ir katras kompānijas kompetence, ko nevajadzētu apspriest asociācijā. LAA neapspriež un nekādā veidā neapkopo ne servisu pakalpojumu, ne apdrošināšanas polišu cenas, lai nepārkāptu brīvas konkurences principus. Pakalpojumu cenas ir individuālu apdrošinātāju un individuālu servisu vienošanās jautājums, un tās var būtiski atšķirties gan servisiem, gan darbu veidiem.
LAA ir atvērta priekšlikumiem, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā arī ņem vērā iesaistīto pušu intereses, īpaši klientu intereses un ieguvumus, kas ir svarīgākais aspekts pie attīstības un pakalpojumu pilnveidošanas progresa.
Ņemot vērā aktuālās ES tendences un ekonomikas zaļo kursu, ir skaidrs, ka nākotnē apdrošinātāji arvien vairāk sāks kā sadarbības partneru izvēles parametru definēt arī servisa "zaļumu". Tādēļ LAA aicina auto servisu nozari savlaicīgi domāt par nākotni, investēt ilgtspējīgās prasmēs un tehnoloģijās, kā arī veidot konstruktīvu sadarbību ar visiem partneriem.
Atgādinām, ka Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs norādīja, ka virsbūves remontdarbu tirgū noteikumus diktē apdrošināšanas kompānijas, kuras veido tuvu pie 90% no šī sektora apgrozījuma un lielā mērā nosaka spēles noteikumus, kuriem servisi ir spiesti pakļauties ražotāju noteikto prasību dēļ.
Pēc Kulberga vārdiem, auto servisu iziešanu no "ēnām" neveicina arī apdrošinātāju diktētie noteikumi, kurus izpildīt var, darbojoties tikai ēnu sektorā vai piemaksājot par iespēju veikt virsbūves darbus. Neko nemainot abos šajos segmentos, valsts kase katru gadu zaudē vismaz sešdesmit miljonus neiekasētajos nodokļos, lēš Auto asociācija.