Liela daļa automobiļu zīmolu noteiktā laika periodā ir apņēmušies pārtraukt ražot benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēju spēkratus. Biežāk publiski tiek minēts 2030., 2040. vai 2050. gads, kad no konveijeriem ripos tikai elektriskie dzelzs rumaki.
Vienlaikus elektrisko auto tirgus izaugsmi virza arī valdības. Ne velti, pēdējā ANO Klimata pārmaiņu konferencē Glāzgovā 30 valstis, tostarp Lielbritānija, Kanāda, Indija, Nīderlande, Norvēģija, Polija un Zviedrija, parakstīja apņemšanos, ka no 2035. līdz 2040. gadam tajās pakāpeniski tiks izbeigta tradicionālo degvielu auto pārdošana.
"Protams, var teikt, ka šīs apņemšanās nav juridiski saistošas un ka vēl daudz kas var mainīties, tomēr uz to cerēt nevar un nedrīkst. Objektīvi raugoties – 2030. gads ir tepat aiz durvīm. Pašlaik auto servisi – kā neatkarīgie, tā oficiālie auto zīmolu pārstāvji – par tehniķu izglītošanu rūpējas paši. Taču loģiski būtu, ja valsts virza noteiktas jomas attīstību, tad arī valsts rūpējas, lai būtu atbilstoši speciālisti, kas šajā jomā strādā," uzskata Viļumsons.
Tiesa, katra ražotāja elektriskais automobilis atšķiras, taču vienlaikus pamati, kā strādāt ar augstsprieguma elementiem, kā ievērot drošību, ko darīt nelaimes gadījumā, – ir vieni. "Turklāt Eiropas Savienības tiesību akti paredz, ka ražotājiem ir jādalās ar savu auto tehniskajām specifikācijām, tāpēc arī izglītības iestādēm šī informācija var būt pieejama. Cits jautājums, cik lielā mērā mācību programmu sagatavotāji rēķinās ar nākotnes tendencēm un gatavojas adaptēt izglītības saturu," teica auto rezerves daļu tiešsaistes veikala "IC24.lv" pārstāvis.
Tam piekrīt arī "Porsche centra Rīga" pēcpārdošanas vadītājs Reinis Rudzišs. "Pašlaik centrā aptuveni puse tehniķu ir pilnībā sertificēti remontēt elektroauto. Mēs varam apkalpot visus pārdotos elektroauto, taču, ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu, plānojam, ka tuvākajā laikā arī pārējiem nepieciešamās zināšanas un prasmes būs jāapgūst," skaidroja Rudzišs.
"Porsche" pārstāvis norādīja, ka elektroauto uzbūve prasa ne tikai vispārīgas zināšanas par tā uzturēšanu, apkopi un remontu, bet arī papildu ražotāja sertifikāciju darbam ar noteiktām komponentēm, piemēram, lai drīkstētu izjaukt akumulatoru un mainītu tā šūnas.
Arī autoservisa ""4MANN" Bosch Car Service"" pārstāve Dace Šimiņa-Šima pauž, ka elektroauto apkope ir specifiska un, protams, jābūt zinošiem speciālistiem, kas izprot elektrotransportlīdzekļu darbību un spēj tos labot.
"Ja darbinieks jau iepriekš ir citur aktīvi strādājis, tad noteiktas zināšanas ir jau uzkrātas, bet pārsvarā viņi nepieciešamās prasmes iegūst tieši apmācībās," piebilda Šimiņa-Šima.
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā pavisam nesen ir iegādāts jauns elektroauto, kā arī pie oficiālā tirgotāja iegādāta sertificēta diagnostikas iekārta. "Šobrīd vēl gaidām licenci diagnostikas programmai ar piekļuvi ražotāja tehniskajiem datiem, tehnisko apkopju un remonta instrukcijām. Uzstādot to, ražotāja dīleris veiks arī nelielu apmācību," stāsta skolotāji.
Profesionālās izglītības iestādes pedagogi gan uzsver, ka speciālas mācību programmas saistībā ar elektroauto nav. "Tā būtu jāveido sadarbībā ar ražotāja oficiālajiem pārstāvjiem un specializētiem elektroautomobiļu remonta servisiem. Vienīgais vispārīgais teorētiskais materiāls par elektroauto ir interneta mācību vide," tā pedagogi.
Pēc pedagogu vārdiem, no izglītības iestāžu satura viedokļa raugoties ir divi virzieni, kā iekļaut apmācības vielu par elektriskajiem auto – mainīt izglītības programmu un izstrādāt izvēles moduli.
"Izglītības programmu izstrādā darba grupas, kurā ir gan skolas, gan nozares pārstāvji, sadarbībā ar nozares ekspertu padomi un Valsts izglītības satura centru. Tās izstrādei nepieciešami viens līdz divi gadi, to ir jāapstiprina jau minētajai nozaru ekspertu padomei, Valsts izglītības satura centram, kā arī darba devēju, Izglītības un zinātnes ministrijas un arodbiedrību trīspusējai padomei. Tikmēr izvēles moduļu saturu parasti izstrādā kopā ar darba devējiem, to var radīt pāris mēnešu laikā un sākt mācīt, kad programmā paredzēts," skaidroja skolas pārstāvji.
Pedagogi arī piebilst, ka vēl labs veids, kā taupīt finanšu resursus, ir veidot izglītības iestādes ar specializācijām. "Skolas var sadarboties, var veidot noteiktus moduļus noteiktās skolās. Šobrīd šādi plānots rīkoties, mācot vides tehnoloģijas," teica skolotāji.
Rudzišs norāda, ka arī "Porsche", ievērojot rūpnīcas noteikumus, būtu gatavi, piemēram, dalīties informācijā ar izglītības iestādēm, jo nākotnē profesionāli sagatavotu un zinošu tehniķu pieprasījums tikai augs.
"Mēs saprotam, ka profesionālās izglītības iestādes nevarēs sagatavot tehniķus, kas uzreiz varēs remontēt jebkura ražotāja automobiļus, taču labs sākums jau būtu vienotu pamatu ielikšana. Lai arī elektriskajiem auto ir krietni mazāk detaļu, daudzas no tām ir ļoti dārgas. Piemēram, akumulators var maksāt līdz pat 20 tūkstošiem eiro, tāpēc, visticamāk, skolas nevarēs tās pastāvīgi iegādāties. Turklāt šīs tehnoloģijas arī mainās. Tāpēc praktiskās apmācības atsevišķu elementu apkopē un remontā drīzāk paliks auto servisu kompetencē," teica Rudzišs.
Latvija jau no 2022. gada piedāvā 4500 eiro atbalstu iedzīvotājiem, kuri vēlas iegādāties elektroauto, kas noteikti palielinās šo spēkratu skaitu mūsu ielās. Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka 2022. gada 1. janvārī Latvijā uzskaitē bija 2174 elektromobiļi. No 2021. gada sākuma to skaits ir audzis par 75%.
"Latvijas normatīvie akti paredz, ka valsts un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem auto iepirkumos ir jāiegādājas noteikts skaits tā dēvēto tīro auto, kas var ietvert arī elektroauto. Tas arī var veicināt elektrisko automobiļu skaita pieaugumu, attiecīgi visticamāk palielināsies pieprasījums pēc šo automobiļu apkopes un remonta," teica autoservisa ""4MANN" Bosch Car Service" pārstāve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
