Komforts un drošība – mīksta balstiekārta nenozīmē sliktu vadāmību

Mūsdienās ir mainījušās auto tehnoloģijas, un līdzās moderniem mehāniskajiem risinājumiem drošības labā pūlas dažādi elektroniskie palīgi. Ja konstruktoriem un izmēģinātājiem tos izdodas veiksmīgi apvienot, komforta risinājumi pozitīvi ietekmē arī drošību.

Aļņa tests

Eiropā galvenais informācijas avots par jauno modeļu drošību ir neatkarīgais institūts "Euro NCAP". Tā eksperti veic izmēģinājumus, kuros noskaidro auto pasīvās un aktīvās drošības līmeni. Speciāli manekeni ļauj izmērīt slodzi, kādu izjustu cilvēks, un noteikt iespējamās traumas pēc tam, kad automobilis noteiktā ātrumā un veidā ir sadūries ar šķērsli. Atsevišķi tiek vērtētas elektroniskās drošības sistēmas – šķēršļu noteikšanai u.tml., ko testē speciālā poligonā.

Tomēr "Euro NCAP" nepievēršas transportlīdzekļa vadāmībai un stabilitātei, kuru trūkumiem noteiktās situācijās arī var būt nepatīkamas sekas. Lai novērtētu stabilitāti, visbiežāk tiek izmantots tā sauktais aļņa tests. Tajā nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu auto spēj apbraukt pēkšņi parādījušos šķērsli un atgriezties savā joslā (tādēļ tas arī nosaukts par aļņa testu).

Aļņa testa vēsturē ir bijušas vairākas neveiksmes un pārsteigumi. Par vienu no slavenākajiem atgadījumiem savulaik kļuva pirmās paaudzes "Mercedes-Benz" A-klases ķibele ar auto apgāšanos. Pēc tās ražotājs modeļa standarta aprīkojumā iestrādāja elektronisko stabilitātes sistēmu un veica izmaiņas konstrukcijā.

Aļņa testam ir skaidri definēti nosacījumi, un tas atbilst ISO 3888-2 standartam. Atbilstoši procedūrai daudzus no šiem testiem veic Spānijas auto ziņu portāls "km77.com". Sniegums tiek atzīts par labu, ja spēkrats testu iztur ar ātrumu 77 km/h.

Tomēr pat neliels ātruma palielinājums var radīt ļoti atšķirīgus rezultātus. Piemēram, "Porsche 911 4S" (992 – rūpnīcas indekss) 77 km/h ātrums neradīja problēmas, taču, paātrinājusies līdz 81 km/h, mašīna nenoturēja trajektoriju un trāpīja piloniem. Tādējādi, lai gan tests nomināli bija nokārtots, tas apliecināja – rezultātu būtiski spēj ietekmēt pat tikai nedaudz lielāks ātrums.

Arī ģimenes apvidnieks "Citroën C5 Aircross" viegli apbrauca "alni" ar 77 km/h. Turklāt portāla "km77.com" recenzenti netaupīja uzslavas automobilim, jo tas noturēja trajektoriju pat ar 84 km/h. Interesanti, ka paaugstinātā smaguma centra dēļ SUV modeļus kritizē par vājāku stabilitāti, tāpēc "Citroën C5 Aircross" rezultāts pārsteidza jo īpaši. Protams, aļņa testa rezultāts ir tikai viens no daudziem drošības aspektiem, taču tam ir liela nozīme, jo reālajā dzīvē izgāšanās šādā situācijā var nozīmēt nobraukšanu no ceļa.

"Katram automobilim ir sava sūtība, un konkrētā testa rezultāts nenozīmē, ka "Porsche" ir sliktāks par parastu ģimenes krosoveru. Ja mēs abus izmēģinātu trasē, kur novērtētu veiktspēju ekstrēmās slodzēs, nav šaubu, ka rezultāts būtu par labu "Porsche". Bet kopumā šāds tests uzskatāmi parāda, kā darbojas konkrētā modeļa šasija mehāniskajā līmenī un ko spēj elektroniskā stabilitātes sistēma. Kad redzi, cik bīstami sasveras viens otrs braucamais, saproti, ka modernie auto nav vienādi labi," saka Drošas braukšanas skolas direktors un autošosejas čempions Jānis Vanks.

Kas nosaka testa rezultātus?

Testa rezultātus ietekmē vairāki faktori, piemēram, riepas un izvēlētais braukšanas režīms. Jau minētais "Porsche 911 4S" tika izmēģināts, izmantojot divus režīmus – normālo un sporta. Kad vadītājs ieslēdza otro, auto sniegums pie 82 km/h bija labāks, nekā braucot 81 km/h normālajā režīmā. Portāla "km77.com" eksperti norāda – atšķirība radās tāpēc, ka, pārslēdzot režīmus, mainās balstiekārtas iestatījumi, kas piešķir papildu stabilitāti. "Citroën C5 Aircross" testa laikā bija iestatīts standarta režīmā, taču veiktspēju, iespējams, noteica citas tehnoloģijas.

Ierindas automobiļu balstiekārtai ir jāapvieno pretējas spējas. No vienas puses, jānodrošina komfortabla gaita un jāsaglabā saķere, braucot pa nelīdzenu ceļu, bet, no otras, automobilim nepieciešama pietiekama stabilitāte, ja rodas "aļņa testa" situācija. Lai panāktu pietiekamu veiktspēju, konstruktoriem jāmeklē kompromiss, kura rezultātā izveidotā auto uzvedība parasti ir atkarīga no ražotāja tradīcijām un modeļa klases un cenas. Franču "Citroën" vienmēr augstu turējis gaitas komfortu, un tas atspoguļojas "Advanced Comfort" sistēmā. Tā, pateicoties amortizatoru iestatījumiem un hidrauliskajiem buferiem, gan efektīvi slāpē ceļa nelīdzenumu radītās svārstības, gan nodrošina pietiekamu efektivitāti ekstrēmās situācijās.

Piemēram, tādā pašā testā, kur "km77.com" izmēģināja citu populāru vidējā izmēra SUV – "Volkswagen Tiguan" ar parastiem amortizatoriem, sniegums 78 km/h ātrumā vairs nebija tik pārliecinošs. Testētāji ievēroja, ka balstiekārta neiztur slodzi – mašīna sāka lēkāt, divi riteņi uz brīdi pacēlās, un beigās "Tiguan" noslīdēja no trajektorijas.

Tas apliecina, ka atšķirīgus rezultātus vienam un tam pašam automobilim var uzrādīt pat izvēlētais braukšanas režīms, un, salīdzinot vienas klases modeļus, rezultāti var būt atkarīgi no balstiekārtas konstrukcijas īpatnībām. Šajā gadījumā francūzis pierāda: tehnoloģijas, kas nodrošina augstu komforta līmeni, neizslēdz drošību ekstremālā situācijā.