Mūsdienās fiksēts tiek viss, – sākot no tīmekļa vietnēm un satiksmes kamerām un beidzot ar šifrētu mašīnu komunikāciju. Tādējādi tiek uzkrāts milzīgs datu apjoms, un aizvien tiek gaidītas jaunas idejas, kā šos datus izmantot visoptimālākajā veidā.
Mākoņa gadījumā neatkarīgi no jomas tas darbojas pēc viena no diviem principiem: lietotāja dati vai nu tiek pārsūtīti uz attālu serveri, vai arī tiek glabāti gan ierīcē, gan tīklā. Taču svarīga ir ne tikai datu uzglabāšana, bet arī spēja tos apstrādāt un, pamatojoties uz rezultātiem, piedāvāt jaunus pakalpojumus. Un šādiem pakalpojumiem ir ļoti plašas perspektīvas, jo galvenie skaitļošanas procesi notiek serveros, nevis mūsu ierīcēs.
Tas jau darbojas, taču iespējas ir vēl daudz plašākas
Tehnoloģiju apskatnieks Adoms Rutkausks uzsver, ka lielākā daļa pakalpojumu, ko cilvēki saņem datorā vai viedtālrunī, faktiski tiek nodrošināta, pateicoties mākoņdatu apstrādei. Tas ļauj, piemēram, attālināti vadīt dažādas ierīces. Piemēram – "Miele" un "Bosch" sadzīves tehniku var pārvaldīt ar attiecīgām lietotnēm, savukārt "Citroën" viedā "SmartCockpit" multimediju navigācija reāllaikā informē par satiksmes apstākļiem, tuvumā pieejamām autostāvvietām un degvielas cenām uzpildes stacijās. Arī atjaunināta sistēma tiek attālināti.
Kā nozīmīgu Adoms Rutkausks piemin šādu faktu: kā zināms, tagad tik populāro viedpulksteņu jaunākie modeļi ne tikai spēj mērīt sirdsdarbību, bet noteikt pat skābekļa līmeni asinīs. Tad, lūk, nesen kāds amerikāņu sporta aproču ražotājs ieteica no viedpulksteņiem iegūt informāciju par ierīču lietotāju veselības stāvokli un atbilstoši tai koriģēt maksu par dzīvības apdrošināšanu. "Respektīvi – cilvēks lieliskā fiziskā formā par polisi maksātu mazāk, bet tas, kurš daudz laika pavada uz dīvāna, skatoties TV, – vairāk. Ir pat sāktas nopietnas sarunas par šādu risinājumu. Pagaidām gan no tā nekas nopietns nav iznācis, taču jau šī ideja vien iezīmē mākoņu potenciālu," skaidro Adoms.
Noderīgi var būt arī tehniski vienkārši risinājumi
Adoms Rutkausks norāda – mākoņiem ir daudz plusu, tomēr ir arī viens nopietns trūkums. Cilvēkiem kļūst arvien grūtāk izsekot, kur nonāk dati no viņu ierīcēm. Šo uzdevumu vēl vairāk sarežģī tas, ka cilvēki paši to nevar pārbaudīt un nākas paļauties uz pakalpojuma sniedzēja godavārdu un solījumu, ka dati netiks izmantoti ļaunprātīgi.
"Līdzās tehniskām un juridiskām niansēm parādās arī politiski smalkumi. Piemēram, liela daļa viedierīču tagad tiek ražotas Ķīnā, tāpēc to pārsūtītie dati automātiski tiek glabāti šīs valsts serveros. Nav noslēpums, ka Lietuvas attiecības ar šo valsti nav vienkāršas, un tas var ietekmēt gan atsevišķus patērētājus, gan visu valsti kopumā," analizē Adoms.
Viņš piebilst, ka tuvākajā nākotnē mākonis, domājams, tiks integrēts arī salīdzinoši vienkāršās ierīcēs, un tas mainīs mūsu ikdienu. Viena no pārmaiņām varētu būt modernizēti viedie elektrības skaitītāji, kad patērētāji varētu maksāt par enerģiju pēc tā brīža, nevis fiksētā tarifa. "Ja tīkla slodze kādā brīdī samazinās, respektīvi – elektroenerģijas patēriņš konkrētajā rajonā, pilsētā vai ciematā sarūk, attiecīgi mainās cena. Iedomājieties, cik ērti būtu – jūs telefonā saņemat ziņu, ka elektrības cena tikko ir nokritusies un vēl dažas stundas nepieaugs. Varbūt jūs izdomātu izmazgāt veļu vai izdarīt ko citu, jo tas būtu lētāk," jauno tehnoloģiju praktisko pielietojumu skaidro Adoms.
Internetam jāaptver visa pasaule
Tehnoloģiju apskatnieks prognozē, ka īpaši plaši mākonis tiks lietots transporta nozarē. Baltijas loģistikas uzņēmumi jau tagad reāllaikā uzrauga transporta plūsmas, bet, uz ceļiem parādoties pirmajām autonomajām kravas mašīnām, mākoņdatu loma pieaugs vēl vairāk.
Tāpat mākoņdati jau tagad tiek izmantoti ne vien loģistikā, bet arī transporta diagnostikā. Piemēram, Scania saviem klientiem piedāvā unikālu pakalpojumu – salīdzināt kravas auto datora informāciju ar ziņām, kas glabājas viņu lielajā datubāzē. Iegūtais salīdzinājums ļauj prognozēt bojājumus un tos nepieļaut, laikus nomainot nepieciešamās detaļas.
Adoms Rutkausks uzskata, ka mākoņu efektivitāte ievērojami pieaugs pēc tam, kad tiks uzlabota datu pārraides infrastruktūra. Galvenais priekšnoteikums ir stabils savienojums, ko nodrošinātu ne vien 5G vai 6G tehnoloģijas, bet arī maksimāli ātra datu pārraide pa optiskajiem kabeļiem.
"Nākotnē visticamāk, būs pieejams arī satelīta internets. Pagaidām gan mums ir tikai Īlona Maska satelīta pieslēgums, bet startēt šajā lauciņā gatavojas vēl trīs četri citi uzņēmumi. Ja vismaz divi sasniegs savu mērķi, tas jau būs kaut kas. Jā, nākotne pieder mākonim, bet, kamēr nebūs visaptveroša datu pārraides tīkla, lielu izrāvienu šai jomā mēs tomēr varam negaidīt," rezumē Adoms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
