Laikā, kad auto nozarē veidojas lieli koncerni un ražošana aptver visus reģionus, kopīgas platformas ir kļuvušas par ierastu praksi. "Stellantis" grupa ražo tehniski līdzīgus modeļus, bet ar dažādiem zīmoliem, piemēram, "Peugeot", "Citroën" un "Opel", savukārt Vācijas milža "Volkswagen" auto ir līdzīgi šajā grupā ražotajiem "Seat" un "Škoda".
Viens no jaunākajiem šādas sadarbības piemēriem ir "Mazda2 Hybrid" un "Toyota Yaris" hibrīda versija, kas debitēs šopavasar. Starp citu – iepriekšējās paaudzes "Toyota" B segmenta hečbeks, ko tirgoja ASV, patiesībā bija "Mazda2" ar nelieliem pārveidojumiem, līdz ar to tagad Eiropā šie ražotāji vienkārši apmainījušies vietām. Šo divu uzņēmumu ilgtermiņa sadarbība ir laba ziņa pircējiem – "Mazda2" klienti varēs izmantot "Yaris" modelī aprobētās hibrīda tehnoloģijas un par tehnisko apkopi maksāt mazāk, nekā apmeklējot "Toyota" servisa centrus.
Ne visi partneri šķiras draudzīgi
Lietuvas žurnāla "Keturi Ratai" autors Renalds Gabarts atgādina tirgus apskatnieku prognozes. Viņi savulaik lēsa, ka nākotnē uz globālās skatuves paliks vien seši lieli koncerni, kam piederēs visas markas. 2008. gada ekonomiskās krīzes iespaidā prognozes nācās koriģēt – "Daimler-Chrysler" koncerns sabruka, un dažu ražotāju izdzīvošana bija apdraudēta.
Interesanti, ka dalīties ar tehnoloģijām ražotāji sāka vēl krietni pirms lielo koncernu izveidošanās. Šāda sadarbība bija īpaši populāra Krievijas uzņēmumos, un viens no pirmajiem tās piemēriem bija "AMO F-15", ko Pirmā pasaules kara laikā izgatavoja pēc "Fiat 15 Ter" kravas automašīnas rasējumiem.
"Tomēr šīs attiecības nebeidzās labi, jo, sākuši sērijveida ražošanu, krievi nosprieda, ka palīdzība viņiem vairs nav vajadzīga. 30. gados līdzīgs stāsts atkārtojās ar ASV uzņēmumu "Autocar". Sākotnēji AMO kravas mašīnas tika ražotas pēc licences, bet, nokopējuši tehnoloģiju, krievi partneriem atkal teica: "Goodbye!" Šī prakse turpinājās, un laika gaitā parādījās "GAZ AA", ko ražoja pēc "Ford AA" parauga, un "Opel Kadett 38" kopija "Moskvitch 400", kura ražošanu pārveda no Vācijas pēc Otrā pasaules kara. Iespējams, vienīgais modelis, kas parādījās civilizētā veidā, bija "VAZ-2101", faktiski "Fiat 124". Itālijā tolaik pie varas bija komunisti, un starp abām valstīm bija ciešas saites. Pat pilsētu, kurā atrodas "AvtoVAZ", pārdēvēja par godu Itālijas politiķim Toljati," stāsta Renalds.
Rūpnieki reaģē uz klientu vajadzībām
Sabrūkot Padomju Savienībai, cilvēki brīvību atguvušajās valstīs beidzot varēja īstenot sapni par savu mašīnu. Industrijas milži, tostarp "General Motors", "Fiat", "Toyota", "Volkswagen", "Renault", "Peugeot" un "Citroën", uz to ātri reaģēja un Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā un Ungārijā sāka strauji celt rūpnīcas, kur varēja ražot lētāk. "Labs piemērs ir "Dacia" zīmols. Būtībā tie ir "Renault" automobiļi ar pārveidotu virsbūvi un salonu. Tajos izmanto laika gaitā pārbaudītus dzinējus un mezglus no agrāk ražotiem modeļiem, tādā veidā samazinot pašizmaksu un attiecīgi cenu," komentē žurnālists.
Viņš piebilst, ka šādi lēmumi autobūves nozarē vienmēr tiek pieņemti, lai samazinātu izmaksas. Ir iespējamas dažādas vienošanās par ieguldījumu sloga sadali – vai nu finansiālo pusi, vai konkrētu komponentu izstrādi. Rezultātā, samazinājuši izmaksas, ražotāji bez sirdsapziņas pārmetumiem piedāvā pircējiem gandrīz identiskus modeļus.
"Šāda sadarbība ievērojami samazina izmaksas, savukārt, lai izvairītos no tiešas konkurences, dvīņi tiek piedāvāti dažādos tirgos. Pašlaik pat grūti iedomāties uzņēmumu, kas nebūtu pievērsies šādai praksei. Tiesa, ja ir izdevies radīt ļoti veiksmīgu modeli, dažkārt izceļas konflikts par to, kuras puses ieguldījums bijis lielāks. Tieši tā notika ar "Toyota GT86" un "Subaru BRZ"," atceras Renalds.
Saistīti modeļi, atšķirīgi raksturi
No otras puses – ja projekts izrādās neveiksmīgs, neviens nevēlas uzņemties vainu. "Bentley Continental" un "Volkswagen Phaeton" ražoja uz vienas platformas, taču pēdējais kļuva bēdīgi slavens ar savu zemo uzticamību un dārgo ekspluatāciju.
Līdzās labi pazīstamajiem autoražotāju sadarbības produktiem, piemēram, pirmās paaudzes "Volkswagen Sharan", "Seat Alhambra" un "Ford Galaxy", vēsturē bijis arī pulka mazāk zināmu, taču ne mazāk interesantu projektu. Līdz pat šai dienai daudzus pārsteidz "Subaru Impreza" un "Saab 9-2X", "Honda Civic" un "Rover 213", kā arī "Audi A4" un "Seat Exeo" radniecība.
Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, ir kļuvis daudz vieglāk vienas platformas modeļiem piešķirt atšķirīgus vaibstus. Dizaineriem, protams, jāņem vērā drošības prasības, taču speciālistu uzdevumu krietni vieglāku padarīja, piemēram, LED lukturu parādīšanās vien.
Savukārt tas, ka palielinās datoru jauda un plašumā iet elektrifikācija, inženieriem paver papildu iespējas – mūsdienu auto uzvedību uz ceļa ietekmē ne tikai izmantotās detaļas, bet arī programmatūra. Labs piemērs ir jaunās paaudzes elektriskie "Hyundai Ioniq 5" un "Kia EV6". Pateicoties nelielām izmaiņām balstiekārtas konstrukcijā un elektropiedziņā, uz vienas un tās pašas platformas radītie modeļi uz ceļa uzvedas visai atšķirīgi.
Dažos gadījumos sadarbība tiek uzsākta nevis tāpēc, lai aizstātu konkrētu modeli, bet lai piedāvātu papildu versiju. Tieši tā noticis "Mazda" un "Toyota" gadījumā – "Mazda2 Hybrid" papildina esošo klāstu, un to tirgos paralēli līdzšinējam modelim. Salīdzinot ar "Mazda2", ko darbina benzīna dzinējs, jaunais variants ar hibrīda iekārtu ir ekonomiskāks (3,8 pret 4,5 l/100 km).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
