Iesaistīties autosportā ir īpaši izdevīgi tad, ja šajā avantūrā iniciatīvu uzņemas kāds partneris. Piemēram, "Porsche" grupas sasniegumi rallija sacīkstēs, iespējams, nebūtu tik stabili, ja komanda nebūtu startējusi kopā ar "Michelin", savukārt "Citroën" dominance pasaules rallija čempionātā bez partnerības ar "Total" varētu būt beigusies ātrāk.
Vēl viena liela sadarbības priekšrocība ir tā, ka sportā iegūto pieredzi var izmantot nevis viena, bet gan vairākas iesaistītās puses. Inženiertehniskie risinājumi agri vai vēlu tiek pārnesti no sacīkšu uz sērijveida modeļiem, tāpēc rezultātā galvenais ieguvējs vienmēr ir pircējs, kas brauc ar labāku mašīnu.
Dziļas pēdas rallija vēsturē
Kopš brīža, kad zirga pajūgu ātrumā pārspēja automobiļi, neviens ražotājs nav dominējis visās autosporta tehniskajās disciplīnās. Parasti izvēlas vienu vai divas disciplīnas, kurām tad arī tiek pievērsta vislielākā uzmanība.
Piemēram, "Citroën" vislabāk pazīstams ar savām uzvarām rallijā. Franču ražotāja pieredze šajā lauciņā ir ārkārtīgi liela, un par pirmo veiksmīgo modeli var uzskatīt eleganto "DS", kas debitēja 1956. gadā. Zīmola vēsturē netrūkst panākumu arī FIA pasaules rallija čempionātā – kopumā francūžiem izdevies izcīnīt 36 uzvaras un dažādos laika posmos triumfēt arī ražotāju ieskaitē.
"Citroën" uzplaukums aizsākās 2004. gadā un ilga līdz pat 2012. gadam. Šajā laikā komanda astoņas reizes triumfēja pasaules rallija čempionātā (WRC), un "Citroën" pilots Sebastjēns Lēbs deviņas reizes pēc kārtas kļuva par ātrāko braucēju. 2014. gadā kompānija veiksmīgi debitēja WTCC seriālā, trīs reizes izcīnot pirmo vietu ražotāju ieskaitē, bet komandas piloti triumfēja piecos čempionātos. 2017. gadā, uz īsu brīdi atgriežoties WRC, "Citroën" komanda ar "C3" rallija auto uzvarēja Meksikas un Spānijas posmā.
Ja izturēja rallija maratonus, derēs arī ikdienai
Atskats uz inovācijām jāsāk ar unikālo "DS" modeli. Lai arī šis auto tika pielāgots rallijam tikai pēc palaišanas sērijveida ražošanā, tas netraucēja "Citroën" inženieriem mācīties no sacensību pieredzes un veikt būtiskus uzlabojumus. Hidropneimatiskā balstiekārta, kas tolaik bija tikai attīstības pirmsākumos, vēl nebija diez ko izsmalcināta, tomēr nodrošināja lielāku komfortu nekā citi šīs klases septiņdesmito gadu modeļi.
Flaminio Bertoni veidotā virsbūve bija ļoti aerodinamiska. Gludā virsma rallija trasēs palīdzēja sasniegt maksimālo ātrumu, savukārt ikdienas braucējus šī forma iepriecināja ar mazu degvielas patēriņu. "Citroën DS" ir īpašs arī ar to, ka bija pirmais sērijveida auto ar disku bremzēm.
Viens no rallija trasēs pārbaudītajiem "Citroën" inženiertehniskajiem risinājumiem bija aktīvā balstiekārta. Ilgu laiku ražotāji izmantoja tikai standarta pasīvo balstiekārtu, kas nedarīja neko vairāk, kā vien reaģēja uz ceļa nelīdzenumiem. Cietība, klīrenss un amortizatoru darbība tolaik bija fiksēti lielumi.
"Activa" komplektācijas "Citroën Xantia" tika aprīkota ar papildu hidrauliskajām amortizācijas sfērām. Lai arī šāda tehnoloģija tika ieviesta 1995. gadā, šim francūzim joprojām pieder labākais rezultāts leģendārajā Zviedrijas aļņa testā. Unikālā balstiekārtas konstrukcija ļāva panākt izcilu stabilitāti līkumos, vienlaikus saglabājot komfortu taisnajos posmos.
Pirmie aktīvās balstiekārtas elementi tika izmēģināti, izstrādājot "Citroën ZX" apvidnieku, kas tika speciāli pielāgots rallijreidiem. Automobilis debitēja 1990. gadā un uzreiz triumfēja "Baja Aragon" sacensībās. No 1993. līdz 1997. gadam Dakaras rallija maratonā šim auto nebija līdzvērtīgu konkurentu. Piecus gadus pēc kārtas "Citroën" komanda uzvarēja pasaules sarežģītākajās sacensībās ražotāju ieskaitē, un "ZX Rallye Raid" braucēji lielākoties konkurēja tikai savā starpā.
Dažus risinājumus pārņēmuši visi zīmoli
Autosportā pārbaudītās inovācijas "Citroën" strauji ieviesa sērijveida ražošanā, taču vēlāk izmantot tās masveidā ir sākuši arī daudzi citi ražotāji, un bieži vien nav iespējams pateikt, kurš zīmols to izdarījis pirmais.
Viena no svarīgākajām pasīvās drošības inovācijām bija saistīta ar drošību salonā sēdošajiem. Stingrākas virsbūves pamatā ir rūpīgi aprēķinātas zonas, kas negadījuma brīdī paņem triecienu uz sevi. Līdzīgi kā sporta mašīnām, kurām ir drošības karkass, arī sērijveida ražošanā tika ieviesta zem interjera apdares paslēpta izturīga konstrukcija, kas pasargā braucējus avārijas gadījumā.
Mūsdienās sērijveida modeļi ir bagāti ar tehnoloģijām, kas sporta entuziastiem rada asociācijas ar sacīkšu auto. Labs piemērs tam ir "Start-Stop" poga, kas daudzos jaunajos modeļos ir aizstājusi klasisko atslēgu. Šāda ekstra tagad tiek piedāvāta arī tādiem kompaktajiem hečbekiem kā "Citroën C3". No sacīkšu mašīnām sērijveida auto ir pārņēmuši arī daudzus citus inženiertehniskos izgudrojumus, piemēram, atpakaļskata spoguļus, drošības jostas, ABS, stabilitātes kontroles sistēmu, kā arī ērtākus galvas balstus.
Riepu testēšana
Sacensības var uzskatīt par īstenu cīņas lauku riepu ražotājiem, jo sporta trasēs tiek testēti jauni gumijas maisījumi un protektora zīmējumi, savukārt auto zīmoli rūpīgi seko šai cīņai līdzi. Testi notiek visdažādākajos apstākļos, tostarp lietū un sniegā, un tas sniedz precīzus rādījumus par jaunajiem riepu modeļiem. Tādējādi ātri kļūst skaidrs, kuras riepas saglabā savas sākotnējās īpašības pat pēc ekstrēmas slodzes un kuras ne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
