Piektdien, 3. jūnijā, Rīgā notika Baltijas valstīs pirmais kravas elektrotransportam veltīts pasākums, kurā nozares eksperti, enerģijas piegādātāji un iestāžu pārstāvji pārsprieda kravas auto elektrifikācijas iespējas un izaicinājumus.
Pasākuma datums bija simbolisks, jo tika pieskaņots Baltijā pirmā "Scania" kravas elektroauto piegādei Igaunijas dzērienu ražotājam "A. Le Coq". Šim auto ir 14 tonnu kravnesība, un ar pilnu uzlādi tas spēj nobraukt līdz 250 kilometriem.
Lielākā daļa ekspertu pasākumā Rīgā pauda cerību, ka pāreja uz ilgtspējīgu transportu uzņems apgriezienus, ciešāk sadarbojoties privātajam sektoram un plašāk iesaistoties valsts iestādēm. Tāpat eksperti uzsvēra, ka kravas auto segments savā elektrifikācijas ceļā saskaras ar lielākiem izaicinājumiem nekā vieglās automašīnas un pilsētas autobusi.
Pirmie soļi bez riska
Jaunās "Scania" īpašniece kompānija "A. Le Coq" ir labs piemērs tam, kā uzņēmumam spert pirmos soļus pārejā uz elektrotransportu, pasākumā sacīja "Scania Baltics" izpilddirektors Janno Karu. Pirkšanas brīdī šāds auto esot daudz dārgāks par dīzeļdzinēja alternatīvām, tomēr peļņas un zaudējumu aprēķinā uzņēmumam ar 50 kravas automašīnu lielu parku lielāka summa par pirmo elektroauto praksē nebūšot manāma, viņš uzsvēra.
"Tas ir sarežģīts uzdevums, bet tajā pašā laikā arī augstākās varas iestādes šobrīd izvirza ambiciozus mērķus. Piemēram – līdz 2030. gadam panākt par 55% mazāku klimata piesārņojumu Eiropas Savienībā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimata neitralitāti. Ja mēs aktīvi nesadarbosimies situācijas uzlabošanas vārdā, šīs prasības ar katru gadu kļūs tikai stingrākas," teica "Scania" vadītājs Baltijā.
Valstu gatavība ilgtspējai atšķiras
Šobrīd izveidojusies interesanta situācija – par pārmaiņu virzītājspēku kļūst patērētāji, sacīja Janno Karu. Cilvēki arvien vairāk prasa, lai preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji rūpētos par savas darbības ilgtspēju. Attiecīgi viņi izvēlas tos uzņēmumus, kuri piepilda šīs gaidas.
Zviedru ražotājs "Scania" prognozē, ka līdz 2030. gadam līdz pat 50 procenti uzņēmuma pārdoto transportlīdzekļu tiks darbināti tikai ar elektrību. Taču, kā norādīja Janno Karu, ne visas valstis ir vienlīdz gatavas šādai pārejai. To nosaka dažādi apsvērumi, tostarp elektrības ražošana no atjaunojamiem avotiem, nodokļu politika un elektroenerģijas cena.
"Pateicoties valdību atbalstam, kravas elektrotransports Norvēģijā, Francijā, Šveicē un Vācijā jau šobrīd izmaksu ziņā ir salīdzināms ar dīzeļdzinēja mašīnām. Savukārt Baltijas valstīs situācija nav tik laba, jo nav ieviests attiecīgs atbalsts. Tāpat trūkst no atjaunojamiem resursiem ražotas enerģijas, un tas ietekmē arī elektrības cenu. Bet kravas elektroauto nebūs videi saudzīgs, ja akumulatoru uzlādēšanai tiks izmantota ar fosilo kurināmo ražota elektrība," pasākumā Rīgā sacīja Janno Karu.
Kravas elektroauto jebkuram darbam
"Scania" piedāvā dažādus kravas elektroauto ar virsbūvi – elektromotora maksimālā jauda ir 295 kW, bet maksimālais griezes moments ir 2200 Nm. Atkarībā no konfigurācijas ir pieejami dažādi akumulatoru komplekti. Deviņu litija jonu akumulatoru kopējā ietilpība ir 300 kWh, bet piecu – 165 kWh. Akumulatoriem var izmantot 130 kW (jeb 200 A) lādētāju.
Pēc Janno Karu teiktā, elektrificēt mašīnas nav nemaz tik sarežģīti. "Scania" jau šogad piegādāja pirmo kravas elektroauto ar 74 tonnu kravnesību, kas paredzēts darbam vissmagākajos apstākļos. Tāpat svarīgi, ieviešot jaunu tehnoloģiju, esot piedāvāt klientiem saistītos pakalpojumus. Piemēram, uzlādes iekārtas nevar uzstādīt bez enerģijas avota jaudas novērtēšanas. Savukārt, lai samazinātu vides piesārņojumu, līgumos ar piegādātājiem jāparedz arī pietiekams enerģijas daudzums no atjaunojamiem avotiem.
"Scania Baltics" ilgtspējas nodaļas vadītājs Kaurs Sarvs ir pārliecināts, ka gaidāms straujš kravas elektroauto pārdošanas pieaugums. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm 2025. gadā 10% visu pārdoto "Scania" lieljaudas spēka agregātu būs elektriski. Paredzams, ka liels izrāviens notiks nedaudz vēlāk un to sekmēs galvenokārt prasība pēc ilgtspējības, ekonomiskie ieguvumi un tehnoloģiskais progress.
"Pagaidām investīcijas kravas elektroauto ir daudz lielākas nekā dīzeļa gadījumā, taču to energoefektivitāte ir tuvu 100 procentiem, savukārt dīzeļdzinējiem tā parasti ir zem 50 procentiem. Ja elektrības cena būs konkurētspējīga un pastāvēs valsts atbalsts, drīzumā kravas elektroauto būs ekonomiski izdevīgi daudzās vietās," sacīja speciālists.
Tehnoloģiju lēciens pavērs jaunas iespējas
Jau 2023. gadā gaidāms būtisks lēciens kravas elektroauto tehnoloģiju attīstībā, stāstīja Kaurs Sarvs. Saskaņā ar "Scania" elektrifikācijas plānu 40 tonnu kravas vilcēja akumulatoru stundas laikā varēs uzlādēt 280 kilometru nobraukšanai. Ar to pietiks visam posmam līdz nākamajai šofera obligātajai atpūtas pauzei.
Ilgtspējas eksperts piebilda arī, ka sākotnējā fāzē kravas elektroauto iegādes un ekspluatācijas izmaksas lielā mērā būs atkarīgas no dažādu Eiropas valstu varasiestāžu lēmumiem. Lai samazinātu CO2 emisiju, ir nepieciešamas plašas iniciatīvas un sabiedrības atbalsts. Viņaprāt, svarīgi būtu pat tādi risinājumi kā zemāka ceļa nodeva. "Nesen man sanāca no Tallinas uz Rīgu braukt ar "Scania" elektroauto, un pa ceļam es divas reizes maksāju ceļa nodevu, kas bija tāda pati kā visām pārējām smagajām mašīnām. Par kravas elektroauto Baltijā pagaidām ir jāmaksā tikpat, cik par "Euro 6" klases dīzeļauto. Jācer, ka tuvākajā laikā tas mainīsies," sacīja ilgtspējas eksperts.
Akumulatoru ražošanai nepieciešamā litija cenas aug, taču šī fakta ietekme uz tehnoloģisko progresu būs nenozīmīga, prognozē Kaurs Sarvs. Domājams, no nākamā gada turpinās palielināties akumulatoru energoietilpība un ilgmūžība. Tāpat Sarvs uzskata, ka, pateicoties ārkārtīgi ātrai uzlādei, nākotnē braukt ar kravas elektroauto kļūs pavisam vienkārši. Paredzams, ka to uzlādes staciju darba jauda būs līdz 1000 kW.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
