"Aklās" zonas nereti ir viens no iemesliem ceļu satiksmes negadījumiem. Lai arī lielākā daļa satiksmes dalībnieku (71%) vienmēr ņem vērā citu autovadītāju "aklās" zonas, tomēr 3% respondentu tās ignorē un tikpat liels skaits satiksmes dalībnieku (3%) nemaz nezina, kas ir "aklās" zonas, liecina Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktais pētījums.
Lai mazinātu negadījumu risku, LAMB sadarbībā ar Latvijas autopārvadātāju asociāciju "Latvijas auto" un Valsts policiju kampaņā "Uzmanies – aklās zonas!" skaidro, kuras zonas ir bīstamākās, kā arī, kā no tām izvairīties.
"Aklās" zonas ir vietas, kur transporta līdzekļa vadītājs neredz citus transportlīdzekļus. Ierasti tās ir vietas transporta līdzekļa priekšā un pie sāniem, kas nav redzamas spoguļos, vai caur auto logu. Visplašākās un bīstamākās tās ir tieši kravas automobiļiem.
"Lai arī praktiski visi kravas auto vadītāji ikdienā, piedaloties satiksmē, pārliecinās, vai viņu aklajā zonā nav citu satiksmes dalībnieku, tomēr 85% kravas auto vadītāju ir nonākuši bīstamās situācijās "aklo" zonu dēļ. No tiem vairāk nekā puse jeb 57% nepamanīja citu satiksmes dalībnieku savā "aklajā" zonā. Te gan ir būtiski atcerēties, ka kravas auto vadītāji ne jau aiz ļauna prāta neņem vērā citus satiksmes dalībniekus. Bīstamās situācijas visbiežāk rodas tādēļ, ka tieši kravas auto "aklās" zonas ir vislielākās, un tās būtu jārespektē ikvienam, bet it īpaši – mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem," uzsver LAMB prezidents Juris Zvirbulis.
Kravas automašīnām ir trīs galvenās aklās zonas. Sānu "aklās" zonas ir tā daļa transporta līdzekļa sānos, kas nav pārskatāma sānu spoguļos un caur auto logu. Labās puses "aklā" zona ir daudz bīstamāka par kreisās puses "aklo" zonu, jo vadītāja novietojuma dēļ kabīnē labā puse ir mazāk pārredzama. Priekšējā aklā zona – tā atrodas transporta līdzekļa priekšpusē. Aizmugurējā aklā zona – tuvu auto aizmugurei. Kravas automašīnām nav atpakaļskata spoguļa, tāpēc satiksme jāpārrauga no sānu spoguļiem.
Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, nonākot cita transporta līdzekļa "aklajā" zonā, būtiski ņemt vērā dažus principus, piemēram, ja neredzat transporta līdzekļa vadītāju, visticamāk, arī viņš var neredzēt jūs.
Esiet toleranti pret citiem satiksmes dalībniekiem. Lai arī Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka pirms jebkura manevra veikšanas transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, tomēr nevajag būt stūrgalvīgiem un principiāliem. Jāatceras, ka manevra veikšanas brīdī kravas auto vadītājs var neredzēt to, kas notiek "aklajās" zonas, pat ja pirms tam ir pārliecinājies par to, ka viņam ceļš ir brīvs.
Ja atrodaties cita transporta līdzekļa aklajā zonā, centieties to pamest pēc iespējas ātrāk.
"Aklo" zonu pārzināšana, apzināšanās, ka transporta līdzekļu vadītāji var neredzēt citus satiksmes dalībniekus, kā arī izvairīšanās no principiālas rīcības, nerēķinoties ar apkārtējiem apstākļiem un citu satiksmes dalībnieku "aklajām" zonām, var ievērojami uzlabot satiksmes drošību un samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
Kampaņa "Uzmanies – aklās zonas!" tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.
Pētījumu par satiksmes drošību un "aklajām" zonām veica SKDS pētījumu centrs, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem, izmantojot CAWI metodi. Pētījums veikts no 9. līdz 11. jūlijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
