Piemēru tam ir pietiekami daudz. Teiksim, braukšanas elektroniskā stabilitātes kontrole, kas novērš izslīdēšanu, pēc datiem no vairākiem sensoriem nosaka, vai riteņi ir zaudējuši saķeri. Viens no šīs sistēmas elementiem ir akselerometrs, kas tiek izmantots arī mobilajos tālruņos un viedpulksteņos, piemēram, soļu skaitīšanai. Greznākie "Mercedes-Benz" ir aprīkoti ar sensoriem, kas atpazīst autovadītāju pēc pirkstu nospiedumiem, pēc kuriem savukārt tiek aktivizēti individuālie iestatījumi. Savukārt jaunā "Mazda CX-60" šim pašam nolūkam ir aprīkota ar kameru, kas atpazīst autovadītāju pēc sejas.
Vispirms tehnoloģijas parādās viedierīcēs
"Kā mēs visi droši vien atceramies, agrāk datoru un mobilo tālruņu atbloķēšanai bija nepieciešama parole. 2013. gadā "Apple" laida klajā "iPhone 5s" ar iebūvētu sensoru, kas atpazina pirksta nospiedumu. Iepriekš šķita, ka parole ir vienkāršākais veids, kā piekļūt savām ierīcēm, taču šis jaunievedums parādīja, ka process var būt vēl vienkāršāks. Tas bija milzīgs izrāviens no lietotāja perspektīvas. Taču dažus gadus vēlāk "iPhone X" atkal visus šokēja, pierādot, ka tas var būt vēl ērtāk – ar sejas atpazīšanu.
Pandēmijas laikā, kad nācās nēsāt maskas, cilvēki, kuri ierīces atbloķēja ar pirksta nospiedumu, nevis sejas atpazīšanu, varēja priecāties, jo nebija jāmaina savi paradumi. "Mēs bijām tik ļoti pieraduši pie ērtībām ar sejas atpazīšanu, ka no tās atteikties mūs piespieda tikai pandēmija un sejas maskas," saka "Kursors.lv" tehnoloģiju entuziasts un auto eksperts Māris Gaugers. Taču maskas tika atceltas, un viss iegāja ierastajās sliedēs.
Māris Gaugers uzskata, ka sejas atpazīšana ir daudz ērtāka kaut vai tāpēc, ka tai nevajag fizisku pieskārienu. Sensori bieži nepareizi nolasa mitrus un nosalušus pirkstus, nemaz nerunājot par cimdiem aukstajā sezonā, ar kuriem pirksta nospieduma atpazīšana vispār nedarbojas.
Tiesa, dažādi zīmoli izvēlas dažādas pieejas. Turklāt atšķiras ne tikai identifikācijas veids – pēc pirksta vai sejas, bet arī metodes. Piemēram, daudzi "Android" viedtālruņi atpazīst lietotāju, skenējot seju ar parasto kameru, un šādā gadījumā process ir ievērojami ātrāks. Savukārt iepriekšminētajos "iPhone" tālruņos kamera un sensori darbojas kompleksi – skenē sejas formu un atpazīst pēc desmitiem punktiem, tāpēc šī metode ir nedaudz lēnāka, bet drošāka.
Iespējas ir bezgalīgas
Protams, šīs tehnoloģijas pārsvarā tiek izmantotas lietotāja identificēšanai, taču dažu uzņēmumu doma ir lidojusi vēl tālāk. Teiksim, "Mazda CX-60" spēj saglabāt pat sešu vadītāju profilus un katram atcerēties vairāk nekā 250 iestatījumus, piemēram, klimata kontroles datus, braukšanas režīmu un mīļāko radio staciju. Kad kāds iekāpj mašīnā un tā viņu atpazīst kā vienu no sešiem saglabātajiem vadītājiem, automātiski tiek aktivizēti visi viņa parametri.
Taču šis japāņu ražotājs ir gājis vēl tālāk, ieviešot automātisku vadītāja sēdpozīcijas noteikšanu. Kad cilvēks apsēžas pie stūres, mākslīgais intelekts automātiski viņu nomēra. Kad kamera ir fiksējusi acu līmeni, algoritmi aprēķina un piedāvā fizioloģiski pareizāko sēdpozīciju. Ja šoferim tā nešķiet īpaši ērta, viņš to var pielāgot sev un saglabāt savā profilā.
"Es esmu to izmēģinājis, un jāteic – bija diezgan dīvaina sajūta, bet mašīna patiešām ņēma vērā manus auguma parametrus. Es gan nedaudz koriģēju datora ieteikumus, lai tie atbilstu maniem braukšanas paradumiem. Patiesībā dators diez vai spēs atrast ideālo sēdpozīciju ikvienam. Lai arī cilvēki būtu vienāda auguma, viņiem var būt dažāds kāju vai roku garums. Tāpat var atšķirties ierastā sēdēšanas poza: kādam patīk atrasties diezgan tuvu stūrei, bet citi dod priekšroku iegrimšanai atzveltnē. Taču mašīna piemeklē ideālo variantu, un jāteic – sākotnējais, ko tā piedāvāja manā gadījumā, bija pavisam tuvu tam, kā man patīk," Māris stāsta par savu pieredzi.
Lai gan sejas atpazīšana tiek izmantota jau labu laiku, tās potenciāls vēl ne tuvu nav izsmelts. Auto apskatnieks min, ka nebūtu pārsteigts, ja nākotnē būtu iespējams braukt gan bez atslēgām, gan arī bez viedtālruņa. "Daži zīmoli jau tagad ļauj savus transportlīdzekļus atbloķēt un iedarbināt ar telefonu, un patiesībā es gaidu to dienu, kad mums vairs nebūs nepieciešams arī tālrunis. Taču tagad – atliek tikai izstrādāt uzticamu programmatūru, un pirksta un sejas atpazīšana ļaus mums atstāt mašīnas atslēgas mājās," saka Māris.
Tehnoloģiju iepazīšanai ir vajadzīgs laiks
Māris ir novērojis, ka daudzi cilvēki ir diezgan skeptiski pret tehnoloģiskajām inovācijām, īpaši tām, kas pirmajā brīdī nešķiet būtiskas. Tomēr prakse pierāda, ka vairākumā gadījumu šie jaunievedumi nav izstrādāti veltīgi. Kaut vai tā pati auto atslēgšana, izmantojot sejas atpazīšanu, varētu būt daudz drošāka nekā ar tālvadības pulti. Krāpnieki lieliski zina, kā nolasīt konkrētu mašīnu atbloķēšanas radio viļņus, bet izveidot perfektu sejas kopiju – tas viņiem diez vai būs pa spēkam. Tam ir nepieciešamas pavisam citas prasmes.
"Godīgi sakot, es pats mēdzu būt skeptisks pret dažiem jauninājumiem, taču laika gaitā esmu sapratis, ka tehnoloģiju iepazīšanai ir vajadzīgs laiks. Savulaik dažs labs uzskatīja, ka elektriski regulējami sēdekļi nebūt nav nepieciešami, jo regulēt manuāli ir daudz ātrāk. Tagad tas jau ir kļuvis par standartu. Arī es izvēlos elektriski regulējamus sēdekļus kopā ar atmiņas funkciju. Mazda lēmums personalizēt ne tikai sēdekļu pozīciju, bet arī citus iestatījumus šķiet ļoti prātīgs, īpaši ģimenes automašīnai. Turklāt viss notiek ļoti vienkārši: vadītājam atliek tikai piesēsties pie stūres – un viņa parametri tiek iestatīti automātiski.
Mums jāatzīst – mašīna vairs nav tikai mehānisks braucamrīks. Auto ir kļuvis par iespaidīgu tehnoloģiju kopumu, un, ja paskatāmies, cik strauji pēdējās desmitgadēs tās attīstījušās, tad saprotam, ka mašīnas spēja atpazīt seju nav kulminācija – drīzāk tas ir tikai sākums," rezumē Māris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
