Foto: Shutterstock
Latvijas ceļu stāvoklis un autobraucēju kultūra ir tēma, par kuru varam spriest bezgalīgi, līdzīgi kā par pārāk karstu vai pārāk aukstu vasaru. Valsts institūcijas regulāri apkopo statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kurus izraisa dažādi autobraucēju pārkāpumi. Statistika rāda, ka viens no biežākajiem ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana.

Ir pat skaidri noteikts hroniskā ātruma pārkāpēja profils – tas 80% gadījumu ir vīrietis vecumā no 20 līdz 45 gadiem, lielākoties viņa auto ir vecāks par 20 gadiem un teju katrs otrais savu rīcību pamato ar neiecietību pret citiem autovadītājiem, kuri, viņuprāt, uz ceļa pārvietojas pārāk lēni, "bremzējot" kopējo satiksmi.

Taču mazāk tiek runāts par tiem, kas ātruma pārkāpuma brīdī, atrodas līdzās un tieši nevar ietekmēt un kontrolēt situāciju – ātrbraucēja pasažieriem, blakus braucošajiem autovadītājiem, gājējiem un citiem mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. Viņi parasti kļūst par situācijas ķīlniekiem, bez vainas ciešot vai ejot bojā autovadītāja rīcības dēļ. Tomēr ieņemot daudz aktīvāku lomu, netolerējot un neklusējot, līdzbraucēji var kļūt par spēcīgāku ietekmes sviru, ja vien zinātu, kā pareizi rīkoties, saskaroties ar "smagkājiem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!