Šodien varam piezvanīt tuviniekiem, tikai pāris reizes pieskaroties skārienekrānam, jo viedtālruņos ir ne tikai kontaktu saraksts, bet arī sadaļa ar biežāk zvanītajiem numuriem. Agrāk telefoni bija sarakstīti reālā papīra piezīmju grāmatiņā, un, lai kādam no tiem piezvanītu, ar katru ciparu bija jāgriež ciparnīca (daudzi to šodien atceras ar nostalģiju).
Tomēr inženieriem nebija vajadzīgs ilgs laiks, lai rastu jaunu risinājumu – 1962. gadā "Bell Systems" paviljonā pasaules izstādē tika prezentēta pirmā ātrās zvanīšanas sistēma. Šī novatoriskā sistēma darbojās ar specifiskām kartēm, kuru caurumiņos bija iekodēti tālruņa numuri. Kad karte tika ievietota īpašā tālruņa aparātā, iekārta nolasīja šo numuru un piezvanīja. Šis aparāts gan nekļuva īpaši populārs.
Numura ātrās sastādīšanas taustiņi tika ieviesti un plaši izmantoti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad kļuva populāri telefoni ar programmējamām pogām.
Palielinoties funkciju skaitam, aktuāla kļūst ergonomika
Ātro zvanu pogas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kā tehnoloģijas atvieglo cilvēku dzīvi. Tā kā mašīnās tiek iebūvēts arvien vairāk funkciju un mainās braucēju vajadzības, ražotāji ņem to vērā un piedāvā dažādus risinājumus. Piemēram, dažiem "Mercedes-Benz" ir programmējams taustiņš, apzīmēts ar zvaigznīti, un tam vadītājs var piešķirt vēlamo funkciju, lai tā vienmēr būtu viegli pieejama. Franču ražotājs "Peugeot" ir gājis soli tālāk ar "i-Toggle" pogām skārienekrānā zem centrālā displeja – tās ļauj ieprogrammēt pat piecas vadības sistēmas.
Auto apskatnieki domā, ka šāda tendence ir apsveicama, jo patērētāji būtu tikai ieguvēji, ja tā darītu vairāk ražotāju. Taču zināmā mērā ražotājus var arī saprast – mūsdienu auto ir tiktāl pieblīvēti ar funkcijām, ka vienkāršāk ir tās visas salikt dažādos līmeņos ekrānā, nevis katrai veidot taustiņu. Tiesa, daudzas autobūves kompānijas vada citi motīvi – viņas cenšas samazināt ražošanas izmaksas un visus taustiņus uz ekrānu pārvieto mūsdienīguma aizsegā. Tas vairs nav dēvējams par īpaši ergonomisku risinājumu: lai cilvēks brauciena laikā atrastu noteiktu funkciju vai, piemēram, noregulētu mūzikas skaļumu, skatiens jānovērš no ceļa – līdzīgi, kā notiek, kad raksta ziņu mobilajā telefonā. Taču tas ir riskanti, un nereti kļūst par cēloni smagiem ceļu satiksmes negadījumiem.
Ražotāju vidū šai ziņā valda sīva konkurence, taču viens no risinājumiem, kam prognozē pašu braucēju atbalstu, varētu būt franču kompānijas "Peugeot" jaunievedums. Ar taustiņiem, kas atrodas zem centrālā ekrāna, regulē galvenās funkcijas un maina skaļruņu jaudu, savukārt pieciem konfigurējamiem taustiņiem centrālajā panelī var pielāgot dažādas sistēmas. Tos var sasaistīt, piemēram, ar temperatūras iestatīšanu salonā un navigāciju, lai noskaidrotu tuvāko maršrutu uz mājām. Pozitīvais ir tas, ka šie taustiņi ir pietiekami lieli, lai nevajadzētu novērsties no ceļa, tos var atrast ar roku, turklāt aktivizēt var ar vienu pieskārienu, kas brauciena laikā, nenoliedzami, ir ļoti ērti.
Raksturojot taustiņu ieviešanas tendenci, Latvijas Ergonomikas biedrības valdes loceklis, sertificēts Eiropas ergonomikas eksperts, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Henrijs Kaļķis uzsver, ka, operējot ar dažādām sadzīves iekārtām, cilvēkam ārkārtīgi svarīga ir tauste, jo ar maņām mēs pasauli uztveram daudz labāk nekā skārienekrānā.
"Protams, nevar tā vienkārši paziņot, ka skārienekrāns ir neērtāks. Viss atkarīgs no veicamā darba. Braucot regulēšana ar fiziskajiem taustiņiem, neapšaubāmi, prasīs mazāk laika nekā skārienekrānā, kas savukārt liks cilvēkam ilgāk neskatīties uz ceļu un apdraudēt sevi un citus," uzsver profesors.
Izmanto arī datoros
Starp citu, ļoti līdzīgas tehnoloģijas savos datoros izmanto arī kompānija Apple, kas ir pazīstama ar savām lietotājam draudzīgajām ierīcēm. Dažos modeļos skārienjoslā virs tastatūras atkarībā no lietojumprogrammas atrodas dažādas pogas vai citas vadīklas.
Tā kā mašīnu dators arvien vairāk līdzinās viedierīcei, nav pārsteidzoši, ka dažas tehnoloģijas ir atrodamas arī auto. Tiesa, minētā skārienjosla centrālajā panelī cerības ir attaisnojusi tikai daļēji. Visbiežāk šoferi pārmet, ka trūkst atsevišķas pogas skaļuma regulēšanai, jo šo funkciju viņi izmanto vairākas reizes dienā.
Latviešu autosportiste Karlīna Štāla uzskata, ka skārienekrāns mašīnā – tas drīzāk ir jautājums par pieradumu. "Kad pierodi regulēt ekrānā, tas vairs neliekas sarežģīti. Taču, kamēr pierodi, tas novērš uzmanību no ceļa. Tādā ziņā ierastie taustiņi tomēr ir drošāki un arī nedaudz ērtāki. Katrā ziņā, ja mašīnas centrālajā panelī ir skārienekrāns, tad man visdrošāk šķiet vajadzīgos iestatījumus veikt pirms braukšanas," saka Karlīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
