Lai "Android Auto" un "Apple CarPlay" saskarnes izmantotu mašīnā, vairākumā gadījumu tām joprojām ir nepieciešams kabelis. Tas ir viens no nedaudzajiem trūkumiem salīdzinājumā ar integrēto navigāciju. Autoražotāji to labi apzinās un meklē partnerus, kas paātrinātu attīstību.
"Porsche" sadarbojas ar "Mapbox" un pēta jaunas lietojumprogrammu kartēšanas metodes, "Here" apmācīs BMW navigāciju izprast lietotāju vajadzības, bet "Peugeot", "Citroën" un citi "Stellantis" grupas zīmoli ir izvēlējušies "TomTom" nākamās paaudzes mākoņnavigāciju. Pēdējā no minētajām tehnoloģijām nereti tiek saukta par nopietnāko konkurenti "Google Maps" un giganta "Waze" lietotnei. "TomTom" navigācija ļaus pastāvīgi atjaunināt kartes un paredzams, ka visa redzamā informācija būs tikpat aktuāla kā lietotnēs.
Interneta savienojuma traucējuma gadījumā, piemēram, jaunajā "Peugeot 508" navigācija darbosies ar instalēto programmatūru. Tādējādi autovadītāji vienmēr atradīs ceļu pat nomaļos apvidos.
Viss aizsākās ar integrētām navigācijas sistēmām
Viss sākās ar stacionārās navigācijas sistēmām, kas mašīnās tika uzstādītas neparastās vietās – zem sēdekļa, cimdu nodalījumā un pat bagāžniekā, un sākumā tām tika veidoti arī atsevišķi ekrāni.
"Nākamais progresa solis bija samērā laba procesora integrēšana multimediju blokā. Tā rezultātā radās sistēmas ar radio, CD atskaņotāju un navigāciju. Un tas notika laikā pirms visām pārnēsājamām navigācijas ierīcēm," stāsta "Kursors.lv" tehnoloģiju speciālists Māris Gaugers.
Sistēmas darbojās vienkārši – autovadītājam ekrānā tika izgaismotas virzienrādītāja bultas.
Pirmās plaši izplatītās portatīvās GPS ierīces tirgū parādījās pēc tam, kad Vācijas elektronikas gigants VDO iegādājās "Philips" auto aprīkojuma nodaļu. Šie aparāti, pazīstami kā "VDO Dayton", bija ļoti kompakti, viegli un ērti pārvietojami, tāpēc tos varēja uzstādīt personīgajā auto. Līdz tam neviens cits ražotājs nebija spējis piedāvāt visas šīs priekšrocības.
"Krāsainais ekrāns bija aptuveni trīs collas liels, un pašu ierīci varēja nolikt jebkurā vietā un vēlāk aiznest prom, ja nu radās tāda vajadzība. Tas bija īsts izrāviens – šis uzņēmums parādīja, ka nevajag aprobežoties tikai ar stacionārām ierīcēm. Viņu izstrādātais navigācijas rīks viegli iegūla plaukstā, un kartē tika attēlotas ne tikai bultiņas, bet arī mašīnas kustība," atceras Gaugers.
Pirmajās navigācijas ierīcēs pat nebija Latvijas kartes, un pie vējstikla piestiprināmos aparātus parasti izmantoja cilvēki, kas ceļoja uz ārzemēm. Turklāt tie bija ārkārtīgi dārgi. Pārvēršot tā brīža summas tagadējos eiro, tās maksāja vismaz 870 eiro, kas tolaik bija ļoti liela nauda.
"Pirmie cilvēki, kas iegādājās navigācijas sistēmas, bija īsti jomas pionieri. Pēc tam arī citi saprata, kā viss darbojas, un šīs iekārtas kļuva ļoti populāras. Kopumā laika posmu no 2001. līdz 2010. gadam var uzskatīt par pārnēsājamo un piespraužamo navigācijas sistēmu zelta laikmetu," stāsta Osvalds Orda, radio komunikāciju sistēmu vadītājs.
Lieliskā trijotne
Drīz vien "VDO Dayton" pievienojās arī citi uzņēmumi un ieviesa savas navigācijas ierīces, arī tolaik mazāk pazīstamais holandiešu zīmols "TomTom". Pirmais šī ražotāja produkts tika laists tirgū 2004. gadā un bija plānāks, ar lielāku ekrānu un nedaudz ātrāks. Tam bija arī lietotājam draudzīgāks interfeiss.
Trešais uzņēmums, kas aktīvi iesaistījās navigācijas iekārtu uzlabošanā, bija "Garmin", kas portatīvos aparātus izstrādāja jau kopš 1995. gada. Pirmie ASV ražotāja produkti gan nebija pārāk labi, un tos lietot bija pat grūti. Uzņēmums piedāvāja iespaidīgu mašīnām domātu modeļu klāstu, taču kvalitāte spēcīgi kliboja. "Situāciju mainīja mobilo tālruņu attīstība – "Garmin" radīja pirmās ierīces ar skārienekrānu un ātrāku procesoru. Kvalitāte ievērojami uzlabojās, saskarne kļuva ērtāka, un šīs ierīces kļuva populāras arī Eiropā," stāsta eksperts.
Kā saka Māris Gaugers – ja jūs iegādājaties jaunu auto un multimediju aprīkojumā ir navigācija, ziniet – to ir izstrādājis viens no trim minētajiem uzņēmumiem, to meitasuzņēmums vai ar šiem nozares milžiem saistīts jaunais zīmols. NNG, kas pazīstams arī ar savu iepriekšējo nosaukumu "Nav N Go", ir viens no spilgtākajiem programmatūras izstrādātājiem, kas tirgum pievienojies pēdējā laikā.
Izskatās skaisti, bet trūkst funkcionalitātes
Ievērojami palielinoties viedtālruņu funkcionalitātei, situācija ir mainījusies. Nozīmīga bija "Google Maps" viedierīcēm paredzētās versijas debija 2007. gadā. Aptuveni tajā pašā laikā parādījās "Waze" kartes un citas lietotnes. Navigācijas aparātus mašīnās varēja redzēt arvien retāk, un galu galā to piedāvājums samazinājās. "Tagad šādas ārējās ierīces automašīnām tiek ražotas, orientējoties uz vecākiem cilvēkiem, kuri reti izmanto viedtālruni. Tāpat tās noder arī cilvēkiem, kuri brauc ar vecāku auto bez multimediju bloka," saka Osvalds Orda.
Jaunākās transportlīdzekļu navigācijas sistēmas izskatās vizuāli iespaidīgi. Informācija displejā ir rūpīgāk pārdomāta, kompakta un skaistāka nekā "Google Maps", "Waze" un citās populārās lietotnēs. Auto navigācija ir arī vieglāk lietojama.
Tomēr, ja runa ir par maršruta plānošanu, tālruņa lietotnēm tomēr ir nepārprotamas priekšrocības. "Tajās satiksmes informācija tiek atjaunināta reālajā laikā, paši lietotāji ziņo par šķēršļiem un apdraudējumu uz ceļa, tāpēc, protams, tās ir funkcionālākas un operatīvākas. Mašīnā uzstādītajai navigācijai, kas nav savienota ar internetu, šādu iespēju nav – visas izmaiņas parādās tikai tad, kad tiek atjauninātas kartes," skaidro Osvalds.
Konkurēt var tikai viedā navigācija
Autoražotāji laika gaitā ir sapratuši, ka patērētājiem ir nepieciešama viedā navigācija. "Stellantis" grupa un "TomTom" ir izstrādājuši 3D viedo navigācijas sistēmu ar balss atpazīšanu. Šis nākamās paaudzes produkts ir uzstādīts daudzos "Peugeot" modeļos. Uz mākoņtehnoloģiju balstītā sistēma reāllaikā sniedz jaunāko informāciju par satiksmes apstākļiem, degvielas cenām, autostāvvietu pieejamību un fotoradariem ceļmalā. Viedajās sistēmās izmantotās SIM kartes nodrošina interneta savienojumu, un informācija par sastrēgumiem tiek anonīmi nosūtīta uz centrāli ar īpašiem sensoriem, kas atrodas pašās ierīcēs vai ar sistēmu saderīgos mobilajos tālruņos.
"Autoražotāji integrē savienojamības risinājumus, izmantojot mākoņa un citas IoT iespējas. Tagad cilvēks var ievadīt maršrutu, nododot uzdevumu serveriem ar milzīgu skaitļošanas jaudu, un uz ekrāna tiek parādīts tikai gala rezultāts. Var teikt, ka mēs pašlaik esam liecinieki jaunam navigācijas attīstības posmam," rezumē Gaugers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
