Neatkarīgi no ražotāja šo sistēmu darbības princips ir ļoti līdzīgs: parasti gaisu attīra aktivētās ogles filtri. Tie efektīvi absorbē smakas, cietās daļiņas un iekšdedzes dzinēja blakusproduktus. Sarežģītākā situācijā, piemēram, sastrēgumā pilsētas centrā vai iebraucat tunelī, savu artavu sniedz arī modernā klimata kontrole. Savukārt, ja tiek konstatēts pārmērīgs gaisa piesārņojums, mašīna pati aktivizē recirkulāciju, un pasažieri tiek pasargāti no kaitīgās ietekmes.
Šīs sistēmas vairs nav paredzētas tikai luksusa klases auto. Piemēram, modernajos "Citroën" modeļos informācija par gaisa kvalitāti tiek parādīta ne tikai klimata kontroles vadības blokā, bet arī centrālajā displejā, līdzīgi kā daudz dārgākos "Volvo" modeļos.
Tāpat ražotāji sākuši izmantot arī dažādus oriģinālus inženiertehniskos risinājumus. Piemēram, "Tesla" elektroauto ir uzstādīta sistēma aizsardzībai pret bioloģiskajiem ieročiem. Tā paaugstina gaisa spiedienu salonā un tādējādi izspiež gaisu caur speciālu filtru papildus attīrīšanai.
Daudz ko nosaka viens svarīgs elements
Lai arī tehnoloģijas pilnveidojas, svarīgākais laba gaisa nodrošinātājs joprojām ir salona filtrs. Tieši šī detaļa aiztur cietās daļiņas, ziedputekšņus un citas veselībai kaitīgas vielas. Salona filtrs neļauj netīrumiem nokļūt arī uz kondicioniera iztvaicētāja.
"Tā kā iztvaicētājā uzkrājas mitrums, tajā labprāt vairojas mikroorganismi. Ja filtrs tiek mainīts reti un netiek ievēroti ražotāja ieteikumi, tas savu funkciju nepilda īsti labi, un baktērijas, kas nokļūst uz iztvaicētāja, sāk vairoties. Rezultātā rodas nepatīkama smaka," skaidro autoservisa "V4 Motors" direktors un Latvijas Gada auto konkursa žūrijas pārstāvis Raimonds Volonts.
Standarta filtri sastāv no sintētiskām šķiedrām, kas noķer pat vismazākās kaitīgās daļiņas. Tajā pašā laikā šis materiāls neuzsūc ūdeni, tāpēc tas nedeformējas, lai cik liels būtu gaisa mitrums.
Ražotāji, kam rūp gaisa kvalitāte, savās mašīnās uzstāda aktivētās ogles filtrus. To lielākā priekšrocība ir fakts, ka filtri aiztur ne tikai cietās daļiņas, bet arī veselībai kaitīgās gāzes, tostarp sēra un slāpekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu un ozonu. Tāpat tie neitralizē arī sliktas smakas.
"Mercedes-Benz" S-klase, kas tirgū debitēja 1991. gadā, kļuva par pirmo masveidā ražoto auto, kas bija aprīkots ar aktivētās ogles filtru. Pāris gadus vēlāk šī ražotāja piemēram sekoja vēl viens vācu zīmols – BMW, kas laida klajā jauno 7. sērijas modeli. Citiem uzņēmumiem šādas pārmaiņas prasīja mazliet vairāk laika, taču pamazām filtru ieviesa lielākā daļa ražotāju. Kopš 2019. gada aktivētās ogles filtri ir standarta aprīkojumā visos "Volkswagen" un masveidā tiek uzstādīti arī "Citroën" modeļos. Uzlabota filtrēšanas sistēma ir uzstādīta arī "Tesla" jaunās paaudzes "Model 3" un "Model Y".
Recirkulāciju var aktivizēt arī pati mašīna
Tagad visos automobiļos neatkarīgi no tā tirgus segmenta tiek uzstādīta arī gaisa recirkulācija, un to ieteicams ieslēgt īpaši piesārņotas vides gadījumā, piemēram, pirms iebraukšanas tunelī un ilgas stāvēšanas sastrēgumā. Savukārt ziemā to var izmantot, lai ātrāk iesildītu salonu.
"Darbības princips ir vienkāršs – tā uz laiku bloķē gaisa ieplūšanu no āra. Šādā slēgtā apritē pat netiek izmantots salona filtrs. Apakšā, kāju līmenī, iesūktais gaiss iziet cauri sildītājam vai kondicioniera radiatoram, tur tas tiek uzsildīts vai atdzesēts, un pēc tam caur ventilācijas atverēm nonāk atpakaļ salonā," skaidro Volonts.
Jaunajos modeļos recirkulāciju aktivizē pati mašīna, balstoties uz gaisa padeves sensoru datiem. Šie sensori atpazīst kaitīgās gāzes, tāpēc var konstatēt paaugstinātu oglekļa monoksīda (CO), neizšķīduša ogļūdeņraža (CH) un citu veselībai kaitīgu gāzu koncentrāciju. Ja tiek konstatēts pārmērīgs piesārņojums, tiek ieslēgta recirkulācija, un gaiss no ārienes neieplūst.
Tomēr, lai izvairītos no nepatīkamas smakas, pat vismodernākajās sistēmās ir regulāri jātīra gaisa kanāli. Nevajadzētu aizmirst arī par kondicioniera dezinfekciju. Īpaša uzmanība jāpievērš iztvaicētājam – tas jāapsmidzina ar īpašu ķīmisku vielu. Tāpat ieteicams tikt vaļā no mikroorganismiem, kas sakrājušies salonā. Šim nolūkam parasti izmanto speciālas ozona iekārtas.
"Ļoti noderīgi ir ik pa laikam veikt visas sistēmas, tostarp drenāžas, tīrīšanu – šīs caurulītes mēdz aizsērēt ar netīrumiem un baktērijām. Lai izvairītos no problēmām, šo procesu var apvienot, piemēram, ar mašīnas ikgadējo apkopi," iesaka eksperts.
Efektīva gaisa padeve ir svarīga arī citos gadījumos
Vēsā laikā, kad ārpusē temperatūra ir zemāka nekā salonā, mitrums sāk kondensēties uz stikla. Ja mitrums ir liels, mašīnā aizsvīst logi. Visātrākais veids, kā to novērst, ir pazemināt temperatūru salonā.
"Jūs varat vienkārši atvērt logu – šādā veidā mitrums tiks izvadīts laukā un salonā kļūs vēsāks. Samazinoties temperatūras starpībai, logi atkal kļūs caurspīdīgi. Var arī palaist logu mazgāšanas sistēmu. Ziemā var ieslēgt arī kondicionieri, jo tas ir ātrākais veids, kā gaisu padarīt vēsāku," skaidro Volonts.
Ja pat pēc tā visa vējstikls joprojām svīst ciet, iespējams, ir jānomaina salona filtrs. Ja tas ir aizsērējis, sistēma gaisu nepados pietiekami intensīvi. Ventilators var strādāt ar pilnu jaudu, bet, kad pieliekat roku pie stikla ventilācijas lūkas, vējiņš ir tikko jūtams. Jauns aktivētās ogles filtrs nodrošinās labu gaisa plūsmu un tajā pašā laikā neļaus izkļūt cauri kaitīgajām daļiņām. Šādi filtri aiztur daļiņas, kuru izmērs ir tikai 2,5 mikrometri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
