Sešas videokameras un deviņi radari: kāpēc jaunie auto ir tik bagātīgi aprīkoti

Kā saka eksperti, šādā apjomā fiksējot apkārtnes datus, ražotāji cenšas panākt, lai drošības sistēmas un vadītāja asistenti strādātu efektīvāk. Šī tirgus tendence ievērojami atvieglo autovadītāju dzīvi. "Patiesībā kameru un radaru skaita pieaugums liecina, ka tuvojas autonomo mašīnu ēra," uzskata žurnāla "Klubs" auto apskatnieks un Latvijas Gada auto žūrijas biedrs Toms Timoško.

Jaunās paaudzes transportlīdzekļus jau tagad var aprīkot ar desmitiem dažādu drošības un komforta sistēmu. Piemēram, ar tehnoloģiju, kas automātiski pielāgo lukturu gaismu apkārtējai situācijai, tāpat ar sistēmu, kas neļauj izbraukt no joslas un mainīt virzienu, ja aklajā zonā ir šķērslis, kā arī ar asistentu, kas aptur mašīnu, ja vadītājs kāda iemesla dēļ to vairs nekontrolē.

Jaunajā "Peugeot 408", pateicoties šādam kameru un radaru kopumam, var uzstādīt pat 30 modernas autovadītāja palīgsistēmas. To vidū ir nakts redzamības tehnoloģija, kas ļauj tumsā pamanīt dzīvniekus, gājējus un velosipēdistus, ja priekšējie lukturi tos neapgaismo. Tāpat šim modelim ir aklo zonu uzraugs, kas monitorē situāciju pat 75 metru attālumā, kā arī funkcija, kas brīdina par šķēršļiem, braucot atpakaļgaitā.

"Kameras un radari skenē satiksmes plūsmu, galvenās ceļa zīmes, brīdina par riskiem vai pārņem auto vadību. Uz šīm tehnoloģijām balstās aktīvās drošības sistēmas," uzsver Toms.

Vairāk datu – lielāka drošība

Reizēm patiesi jābrīnās, dzirdot, cik daudz kameru, radaru un sensoru ir automašīnās, taču uz to var paraudzīties arī no citas puses. "Piemēram, elektroniskajai stabilitātes kontrolei ir iebūvēts akselerometrs, kas nepārtraukti mēra kustības virzienu. Tas pats attiecas uz kamerām un radariem, un tās izmanto joslas un distances uzturēšanas, automātiskās avārijas bremzēšanas, parkošanās un līdzīgas sistēmas. Un šīm sistēmām ar vienu kameru vai radaru ir daudz par maz," komentē "Delfi Auto" redaktors un Latvijas Gada auto žūrijas pārstāvis Raimonds Zandovskis.

Kameru un radaru skaits mašīnā parasti nosaka arī drošības sistēmu daudzumu. Jo vairāk gudro radaru uzstādīts, jo vairāk datu tie apkopo un jo efektīvākas ir drošības tehnoloģijas. "Visas šīs sistēmas būtiski uzlabo satiksmes drošību. Galvenokārt tāpēc, ka atšķirībā no šoferiem, kas mēdz arī novērsties, tās vienmēr vēro ceļu. Turklāt šīs sistēmas nekad nenogurst. Runā, ka tad, kad pa ceļiem brauks tikai autonomās mašīnas, negadījumu vairs nebūs, jo lielāko daļu no tiem izraisa cilvēku kļūdas. Šīs gudrās sistēmas ir solis tajā virzienā," saka Raimonds.

Starp citu – kameras var atrasties visnegaidītākajās vietās. "Piemēram, "Land Rover" modeļos tās var būt uzstādītas apvidnieka apakšā, lai redzētu riteņu novietojumu un ceļu zem auto," saka Toms.

Palīdz ikdienas situācijās

Raimonds Zandovskis ieskicē arī dažādas situācijas, kurās automašīnas "acis un ausis" var palīdzēt vadītājam visbiežāk veiktajos manevros – uzsākot kustību un novietojot auto stāvvietā. Mūsdienu automobiļos uzstādītās kameras ir īpaši noderīgas, manevrējot šaurās vietās un pārpildītās stāvvietās diennakts tumšajā laikā. Tāpēc pirms mašīnas iegādes ir vērts pievērst uzmanību attēla kvalitātei.

"Daudzi ražotāji savos jaunajos auto piedāvā patiešām labas kameras, taču joprojām ir arī kameras ar zemu izšķirtspēju un sliktu kvalitāti, kur bilde ir neskaidra, īpaši naktī. Reizēm pat ir sajūta, ka mašīnā ir saliktas stipri novecojušas ierīces – labāka būtu kamera no vienkārša mūsdienu viedtālruņa par dažiem simtiem eiro, un paturēsim prātā, ka kamera neveido lielāko daļu tālruņa cenas. Tad jau labāk būtu izmantojuši tādas. Piemēram, vecākiem auto atsevišķi uzstādāmā atpakaļskata videokamera ar kvalitatīvu "Sony" sensoru tīmekļa vietnē "Amazon" maksā vien pāris desmitus eiro," saka "Delfi Auto" redaktors.

Sistēmas, kas datus no visām kamerām spēj apvienot vienā 360 grādu attēlā, ir ievērojami ērtākas. Agrāk šādas tehnoloģijas bija tikai luksusa zīmoliem, bet tagad tās var atrast arī, piemēram, Peugeot. "Īpaši noderīga ir funkcija, kas pietuvināti parāda riteni, lai izvairītos no uzbraukšanas apmalei. Disku noskrāpēšana, protams, nozīmē tēriņus, tāpēc šī ekstra var paglābt no liekiem izdevumiem. Tomēr ne visas tehnoloģijas ir vienlīdz attīstītas. Dažkārt kameru attēls ir nekvalitatīvs un tajā nav braukšanas virziena līniju. Citkārt kamera pavērsta tā, ka grūti saprast, kur atrodas mašīna un kur ir šķērslis," stāsta Raimonds.

Divi drošības virzieni

Satiksmes drošības eksperti uzskata, ka 95% negadījumu cēlonis, vismaz daļēji, ir cilvēciskais faktors. Tāpat tiek lēsts, ka 75% negadījumu izraisa tikai cilvēka kļūdas. Taču ir daudz veidu, kā uzlabot situāciju un samazināt negadījumu skaitu, kuros traģiski iet bojā cilvēki.

Apkopojot visbiežāk dzirdētos ieteikumus, izgaismojas divi galvenie virzieni. "Pirmais – vairāk uzmanības jāvelta autovadītāju apmācībai un informēšanai. Otrais – lai minimizētu riskus un mazinātu negadījumu sekas, vairāk jāpievēršas ceļu infrastruktūrai, kā arī tehniskajiem un inženiertehniskajiem pasākumiem. Tātad – jo vairāk auto ar aktīvās drošības sistēmām nonāks uz ceļa, jo mazāk vietas būs cilvēka kļūdām," rezumē Toms Timoško.