Lai gan cilvēce izmisīgi cenšas samazināt vides piesārņojumu, pilnībā likvidēt šo problēmu tā diemžēl nespēj. Piesārņojums ir arī automašīnu salonā, tiesa, jaunākie modeļi samazina tā negatīvo ietekmi uz veselību ar gaisa kvalitātes kontroles sistēmām.
Pat vismodernākajās mašīnās galvenā loma gaisa kvalitātes uzturēšanā joprojām ir salona gaisa filtram. Pirmais sērijveida auto, kas tika aprīkots ar šo svarīgo detaļu, bija "Saab 900", kas pie pircējiem nonāca 1979. gadā. Nākamais solis filtru attīstībā bija aktivētā ogle. Tā ne tikai spēja aizturēt cietās daļiņas, bet arī neitralizēja veselībai kaitīgās izplūdes gāzes. Dārgākie vācu sedani ar šādiem filtriem tiek aprīkoti jau kopš 80. gadiem, taču lētākajā segmentā ražotāji tos masveidā sākuši uzstādīt tikai nesen.
Tā dēvētajā budžeta klasē izmanto parastos sintētiskos filtrus. Jāņem vērā, ka sintētiskās šķiedras spēja uztvert daļiņas praktiski nav atkarīga no auto zīmola. "Mercedes-Benz" savā S-klases aprakstā apgalvo, ka salona filtrs spēj notvert pat 2,5 mikronu daļiņas, taču tagad to spēj arī sistēma, kas uzstādīta, piemēram, C segmenta hečbekā "Peugeot 308".