Trīs mīti par elektromobiļiem un to uzlādes stacijām  (1)

Elektromobilis ir dārgāks par iekšdedzes dzinēja automašīnu

Daudzu Baltijas valstu autovadītāju ieceri iegādāties elektromobili kavē maldīgais uzskats, ka tas ir krietni dārgāks par auto ar iekšdedzes dzinēju. "Pirmie elektromobiļi, tāpat kā visas jaunās tehnoloģijas, patiešām bija dārgāki par automašīnām ar iekšdedzes dzinēju. Tomēr pēdējās desmitgades laikā litija jonu akumulatoru ražošanas tehnoloģijas ir kļuvušas progresīvākas un to izmaksas ir ievērojami samazinājušās. Tāpēc elektromobiļu cenas šobrīd tirgū īsti neatšķiras no citām automašīnām. Turklāt valsts atbalsta programmas izmantošana padara ilgtspējīgāka transportlīdzekļa iegādi vēl pievilcīgāku," stāsta Arājums.

Patlaban Latvijā privātpersonas, iegādājoties jaunu elektromobili, var saņemt atbalstu 4500 eiro apmērā, bet, iegādājoties lietotu elektromobili, 2250 eiro apmērā. Tāpat Latvijā tiek izmaksāta 1000 eiro kompensācija, ja vecā automašīna tiek nodota pārstrādei.

Lietuvā privātpersonas, iegādājoties mazāk piesārņojošu automašīnu, var saņemt līdz 5000 eiro kompensāciju, juridiskās personas – līdz 4000 eiro, savukārt no nākamā gada komersantiem tiks piemērots vēl lielāks atvieglojums: uzņēmumiem, kas iegādāsies elektromobiļus, tiks piemērota 0% PVN likme. Igaunijā šobrīd nav valsts atbalsta pasākumu elektromobiļu iegādei, taču valdība plāno ieviest stimulējošu paketi nākamgad.

Pircējus biedē arī pieaugušās elektrības cenas, taču arī novembrī, kad elektrības cenas bija vienas no augstākajām, elektromobiļa ekspluatācija bija lētāka nekā benzīna vai dīzeļa automašīnai.

"Elektromobiļu vidējais elektroenerģijas patēriņš uz 100 kilometriem ir aptuveni 16 kWh, tāpēc ir viegli aprēķināt, ka novembrī, kad "Nordpool" biržā pirktās elektroenerģijas mazumtirdzniecības cena bija aptuveni 0,37 eiro, 100 km attāluma mērošana izmaksāja aptuveni sešus eiro. Šajā laika periodā veikt tādu pašu attālumu ar benzīna auto izmaksāja aptuveni 16 eiro," secina Arājums.

Turklāt elektromobiļu īpašniekiem mazāk izmaksā arī apkope, jo nav nepieciešams mainīt motoreļļu, kā arī elektromobilim ir mazāk dilstošo detaļu. Līdz ar to, pēc Arājuma domām, elektromobiļa ekspluatācija izmaksā krietni lētāk nekā parastam auto.

Ir iespējams uzlādēt tik daudz elektromobiļu, cik mājās ir elektroligzdu

Daudzi cilvēki, kuriem nav pieredzes ar elektromobiļiem, joprojām maldīgi uzskata, ka šo transportlīdzekli var uzlādēt mājās, pieslēdzot to jebkurai elektrības kontaktligzdai. Kas notiktu, ja viņi tā darītu?

"Veikt elektromobiļa uzlādi, pieslēdzot to jebkurai elektrības kontaktligzdai, noteikti nav ieteicams, jo tas, pirmkārt, var būt ļoti nedroši. Jāatceras, ka vairums ligzdu mājā ir vienfāzes un var izturēt ilgstošu strāvu līdz 10A, t.i., var pārraidīt līdz 2,3 kW jaudas. Šādi tukšs 40 kWh elektromobiļa akumulators tiktu pilnībā uzlādēts aptuveni pēc 17 stundām. Turklāt, ja mājā ir veca elektroinstalācija, kabeļi un ligzdas var neizturēt strāvu, tāpēc elektromobiļa uzlāde var beigties ar pārslodzi vai pat ugunsgrēku," brīdina Arājums un piebilst, ka katrā konkrētā gadījumā būtu jānoskaidro, kādu strāvas lielumu spēj pārvadīt elektrības kabelis un kontaktligzda.

Drošai un uzticamai elektromobiļa uzlādei ieteicams mājās ierīkot stacionāru staciju. Pēc Arājuma teiktā, pirms tās iegādes ir jāzina ne tikai kādai elektromobiļa markai tas tiks izmantots, bet arī jānoskaidro sava elektriskā pievada jauda.

"Nav jābaidās, ja mājās nepietiek jaudas maksimālai uzlādei – tagad ir jaudas balansēšanas sistēmas, kas ierobežo elektromobiļa uzlādes strāvu, lai tā nepārsniegtu pieejamo maksimālo jaudu un neradītu elektrotīkla pārslodzi," iesaka Arājums.

Viedā uzlāde ir tāda pati kā dinamiskā slodzes pārvaldība

Tiem, kuri plāno iegādāties elektromobili un interesējas par uzlādes risinājumiem mājai, pēc speciālista domām, svarīgi ir iepazīties ar jaunajām tehnoloģijām un uzzināt, kas ir viedā uzlādes metode un dinamiskā slodzes pārvaldība. Šos jēdzienus bieži uzskata par sinonīmiem, lai gan tās ir dažādas tehnoloģijas.

"Vienkāršāk runājot, viedajām uzlādes stacijām, tāpat kā citām viedierīcēm, ir pieslēgums – parasti Wi-Fi, kabeļa internets, "Bluetooth" vai kāds cits sakaru standarts. Lielajās administratīvajās, industriālajās ēkās parasti tiek uzstādīts daudz uzlādes staciju, tādēļ tām ir jābūt pieslēgtām tīklam, lai tās varētu vadīt un administrēt attālināti," stāsta Arājums.

Tajos objektos, kur uzstādīts daudz uzlādes staciju, no avārijas situācijām var izvairīties ar digitālo risinājumu – viedu elektromobiļu uzlādes tīklu jeb ekosistēmu. Tas ir visas elektromobiļu uzlādes infrastruktūras mugurkauls. Šāds risinājums ne tikai palīdz izvairīties no elektrības tīkla pīķiem un nodrošina tā vienmērīgu darbību, bet arī nodrošina vienotu saskarni sistēmu administrēšanai, uzskaitei, vadībai un uzraudzībai.

Savukārt privātmājās uzstādītās uzlādes stacijas var iztikt bez interneta pieslēguma, taču šajā gadījumā svarīgāka ir jaudas balansēšana, jo staciju jauda parasti sasniedz no 7,4 līdz 11 kW, bet parasta mājokļa elektriskā pievada jauda ir zemāka. Līdz ar to pastāv risks, ka, veicot elektromobiļa uzlādi, var aktivizēties automātiskie slēdži. Lai tas nenotiktu, ir jāierobežo uzlādes strāva. Jautājums – kā to izdarīt?

"Pašlaik tirgū ir pieejami divi risinājumi. Viens no tiem ir uzlādes strāvas ierobežošana ar lietotnēm, kas ir pieejamas gan elektromobiļiem, gan dažām uzlādes stacijām. Šī risinājuma negatīvā puse ir tāda, ka katru reizi, kad uzlādēsiet automašīnu, jums pašiem būs jāaprēķina, cik liela strāva pieļaujama uzlādei. Un, ja pēc strāvas iestatīšanas par to gadīsies aizmirst un pēc stundas mājās ieslēgsiet kādu citu jaudīgu ierīci, var tikt pārsniegta pieļaujamā jauda, nostrādās aizsardzība un mājās pazudīs elektrība. Lai gan šis ir vieds risinājums, tomēr tas nav īpaši ērts," atklāj Arājums.

Vēl viena iespēja ir dinamiskās jaudas balansēšanas sistēmas. Pēc Arājuma teiktā, šīs sistēmas uzlādei automātiski atvēl maksimāli iespējamo mājā neizmantoto jaudu, un saimniekam vairs nav jāuztraucas par to, cik ierīču mājā vienlaikus tiek ieslēgtas.

"Dinamiskā sistēma mēra, cik daudz elektrības tiek patērēts mājās, un atvēl visu atlikušo brīvo jaudu uzlādei. Ja brīvā jauda palielinās vai samazinās, uzlādes jauda tiek attiecīgi samazināta vai palielināta. Ir dažādi šo sistēmu veidi un ne visām ir nepieciešamas tālruņa lietotnes. Tātad šajā gadījumā sistēma, kurai nav interneta pieslēguma, var lieliski izpildīt šādu gudru funkciju," rezumē Arājums.