Autovadītāja tiesības nost visiem, kuri pieķerti braucam par 30 km/h ātrāk nekā atļauts – daži par šo iekšlietu ministra Kristapa Eklona (AP) priekšlikumu ir sajūsmā, bet lielākā daļa nesaprot, no kurienes tāds vispār radies.
Jā, reizēm vajadzētu apmeklēt Ceļu satiksmes drošības padomi – it kā garlaicīgs pasākums, kurā kaut kādi ierēdņi sēž un spriež. Tomēr dažreiz gadās, ka viens tāds ierēdnis paziņo kaut ko interesantu, no konteksta pilnīgi izrautu, vienkārši tā – tiesības nost par kaut ko. Rodas jautājums, kāpēc tieši par šādu braukšanas ātrumu un kāpēc tieši šāds sods?
Būtībā sodi ir kā klavieres – tur viss ir saskaņots, viss ir vienmērīgā harmonijā – jo mazākas bīstamības pārkāpums, jo mazāks sods, bet bīstamākam pārkāpumam ir lielāks sods. Un tā viss aiziet pa skaistām trepītēm, nevis mēs pēkšņi izraujam vienu sodu no konteksta un tajā pēkšņi ieliekam lielāku spēku un naidu. Tas nav juridiski skaisti un korekti nekādā veidā!
Varētu domāt, ka kāds ir izpētījis, ka tieši tādā ātrumā braucošie izraisa visas avārijas uz autoceļiem. Ja paskatāmies, cik ir negadījumu, tad pēdējā gada laikā to ir mazāk nekā iepriekšējos gados un arī autovadītājiem piešķirtie soda punkti ir mazāk nekā agrāk. Tad no kurienes vispār rodas problēma, ka vajadzētu kaut ko palielināt un tik drastiskus lēmumus pieņemt?
Drīzāk izskatās, ka lēmums par šādu priekšlikumu ir pieņemts uz karstu galvu vai arī vienkārši joka pēc, sak', "sapulces sākumā kaut ko izmetīšu, lai pievērstu uzmanību". Reizēm tā arī kursos māca – kaut ko šokējošu pateikt, lai visi tevi klausītos.
Vajadzētu domāt, vai mums tiešām kāds zina, kā un kāpēc notiek avārijas. Vai mums ir kāds dienests, kas izpēta, kādā braukšanas ātrumā notika negadījums, kāpēc tieši tādā ātrumā, vai vadītājs nebija noguris, kāds bija ceļa segums, kādi bija gaismas apstākļi tajā vietā. Neviens neko nezina, vienīgais ko dara – mēģina palielināt sodus.
Protams, pēdējā gada laikā visi ir redzējuši, ka cilvēki pa ceļu brauc dullāk un bezatbildīgāk, notiek aizvien bīstamāki manevri. Bet, ja paskatāmies statistikā, naudas sodu un soda punktu ir piešķirts mazāk. Tas nozīmē, ka ceļu policija netiek galā ar to, lai noķertu visus acīmredzamākos pārkāpējus.
Vai tiešām šādas problēmas risinājumam būs līdzēts ar bargāku sodu? Mums taču jau ir brīnišķīga soda punktu sistēma, kas izķer tos, kuri regulāri pārkāpj, no tiem, kuri pārkāpj tikai reizēm. Vienīgā plānā vieta šajā soda punktu sistēmā ir ceļu policija, kuras būtībā nav un kuras darbs netiek pilnvērtīgi veikts – trūkst darbinieku un ekipāžu. Neviens neko nedara, līdz ar to neviens recidīvists arī nenonāk pie šiem soda punktiem.
Ja mums būtu normāla ceļu policija – labi ekipēta un pietiekamā skaitā, – soda punktu sistēma darbotos, un nevienam nevajadzētu izgudrot kaut kādus drastiskus sodus par pārsniegšanu par tieši 30 km/h.
"30 km/h ātrāk nekā atļauts" – izklausās šausmīgi, bet tajā pašā laikā varam saprast, ka reizēm tas ir šausmīgāk nekā izklausās, bet reizēm tas ir mazāk šausmīgi nekā izklausās. Piemēram, pilsētā pie skolas – tur tas būs divkārt ātrāk nekā vispār atļauts un varbūt pat desmitkārt bīstamāk, jo bremzēšanas ceļš pieaug ievērojami. Tajā pašā laikā uz šosejas 30 km/h ātrāk varbūt sanāk, vienkārši apdzenot un mazliet ilgāk paturot akseleratora pedāli – tas atkal nav tik bīstami kā pie bērnudārza vai skolas.
Mums ir jādomā, kā novērsīsim negadījumus un kā uzlabosim situāciju uz ceļa. Visiem ir skaidrs, ka situācija uzlabojas tad, kad ir labs ceļš, jaunas un drošas automašīnas, kā arī mierīgs un laimīgs autovadītājs. Visas šīs trīs iepriekšminētās lietas nu nekādi neīstenojas, ja vienkārši paziņo "atņemsim tiesības!" Tas nepalīdzēs!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
