Citās Baltijas valstīs situācija ir līdzīga: Lietuvā tuvākajā nākotnē pirkt elektromobili plāno 5% šoferu, bet Igaunijā – 4%. Kā iespējamu to vērtē 12% igauņu un 19% lietuviešu.
Lietuvas autovadītāju vidū katrs trešais (31%) viennozīmīgi neplāno pirkt elektroauto, vēl 27% drīzāk neplāno. Igaunijā 28% noteikti neplāno pirkt elektromobili tuvākajos trīs gados, bet vēl 37% drīzāk neplāno.
"Visās trijās Baltijas valstīs svarīgākais iemesls, kādēļ cilvēki neplāno pirkt elektroauto, ir to augstā cena. Nepalīdz pat valsts atbalsts, jo summa jebkurā gadījumā ir liela, turklāt vēl ir diezgan ilgi jāgaida. Degvielas taupīšanas faktors, kas līdz šim stimulēja elektromobiļu pirkšanu, vairs nestrādā, jo elektrība šobrīd nav lēta. Otrs aspekts ir infrastruktūra, kura, pēc baltiešu domām, nav komfortabla elektroauto lietotājiem. Acīmredzami, ka, ja Eiropas līmenī mēs vēlamies, lai cilvēki pārsēžas pie elektromobiļu stūres, nāksies domāt par infrastruktūru, tad cilvēki būs motivētāki pirkt videi saudzīgākas automašīnas," komentē Edgars Cērps, "Longo Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.
Šobrīd par neērtu infrastruktūru visvairāk sūkstās lietuvieši – 63% norādīja, ka šis faktors viņus attur no elektroauto pirkšanas. Igaunijā tādu ir 50%, bet Latvijā – 38%. Uzlādes stacijas neesamība līdzās mājām ir trešais svarīgākais faktors, kas traucē auto iegādi: tā norādīja 39% Latvijas, 43% Lietuvas un 35% Igaunijas autovadītāju.
Protams, reiz notiks plaša pāreja uz elektromobiļiem, bet ir lielas bažas, ka tas notiks tuvākajos 20 gados, jo ir redzams, ka elektroauto jākļūst būtiski lētākiem un pieejamākiem, kā arī ir jāuzlabo infrastruktūra. Lai to panāktu, ir nepieciešama uzņēmēju interese, piebilst Cērps.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
