Pauls Timrots kārtējo reizi vērš uzmanību uz pašvaldību patvaļu un nekompetenci ceļa zīmju izvietošanā. Šoreiz TV raidījums "Zebra" pievērsis uzmanību Berģiem, kur izveidojies dīvains paradokss, ka mazajās ielās drīkst braukt ātri, bet pa galveno – aptuveni kilometru garo un taisno – ielu ar labu asfalta segumu jābrauc ar 30 km/h.
Pirmkārt, ja reiz pašvaldība vēlas šajā posmā 30 km/h ātruma ierobežojumu, tad kādēļ šāds bleķis jāliek ik pa dažiem metriem, ja vienkāršāk būtu norādīt "Zona 30". Otrkārt, šī iela ir taisna un gara ar labu asfalta segumu, vienīgais skaidrojums, kādēļ šeit būtu nepieciešams 30 km/h ierobežojums – tai gar malām nav ietvju, tādēļ māmiņai ar bērna ratiņiem jāiet pa ceļa braucamo daļu, nu vismaz ziemā noteikti.
Savukārt pie šīs "lēnās" ielas pienākošajās mazajās ieliņās, kurās arī nav ietvju, autobraucējs var jau no 30 km/h paātrināties uz traukties ar 50 km/h – tas ir neloģiski, uzskata Timrots. Tomēr var redzēt, ka dažs privātmājās īpašnieks ir pašvaldībai izdīcis, lai viņa mazajā ieliņā uzstāda zīmi "Dzīvojamā zona", kas atļauto braukšanas ātrumu ierobežo pie 20 km/h atzīmes.
Timrots uzskata, ka uz šādas taisnas un gludas ielas likt 30 km/h nav loģiski, to arī apliecina ar radaru nomērītais autobraucēju ātrums, kas liecina, ka pamatā tāpat visi šeit brauc ar 50 km/h. Ja vēlas panākt patiešām, lai šeit brauktu ar 30 km/h, tad jāuzstāda kādi šķēršļi (stabiņi, "kabatiņas"), kā tas ir citās civilizētās valstīs, jo tad autobraucējs brauks lēnāk neatkarīgi no uzstādītās ceļa zīmes.