Pavasarī visvairāk saņem KASKO pieteikumus par bedrēs sabojātiem auto

Pērn, visa gada laikā saņemti 176 KASKO atlīdzību pieteikumi par auto bojājumiem, iebraucot bedrēs, savukārt šogad februārī – jau 40 atlīdzību pieteikumi, no kuriem lielākā daļa ir par bojājumiem, kas gūti Rīgā.

Vidējā atlīdzību summa pērn bija 689 eiro, bet dažos gadījumos atlīdzību summa sasniedza pat vairākus tūkstošos eiro.

"Izvērtējot datus par auto bojājumu atlīdzību pieteikumiem pēdējo divu gadu posmā, redzam, ka visvārāk to ir tieši ziemas beigās, kad nokūst sniegs un pasliktinājusies ceļu seguma kvalitāte. Izvērtējot pērnā gada datus, secinām, ka katru otro dienu kāds auto gūst bojājumu iebraucot bedrē," stāsta Raitis Čaklis, "Ergo" risku parakstīšanas departamenta direktors.

"Pērn februārī tika saņemti 57 pieteikumi, kas pēdējo divu gadu periodā ir lielākais pieteikumu skaits viena mēneša laikā. Savukārt šogad saņemti 40 pieteikumi, kas tikai nedaudz atpaliek no 2022. gada negadījumu skaita rekorda. Kā liecina pieteikumu dati, auto tiek bojāti, gan iebraucot bedrēs, gan izvairoties no tām. Ir situācijas, kurās kaitējums tiek nodarīts citas personas mantai, piemēram, iebraucot bedrē automašīnu sanes uz vienu pusi, kā rezultātā notiek sadursme ar citu auto," norāda Čaklis.

Šogad lielākā atlīdzība bijusi par negadījumu Rīgā, Ūdens ielā, kad automašīnai iebraucot bedrē, bojāti riteņu diski un stūres iekārta, un par šo negadījumu pieteikta atlīdzība 3658 eiro apmērā. Arī otra lielākā atlīdzība izmaksāta par notikumu Rīgā, kad braucot pa Ģenerāļa Radziņa krastmalu, auto iebraucis bedrē, rezultātā bojāts disks un atsperes mehānisms un pieteiktā apdrošināšanas atlīdzības summa sasniedz 2637 eiro. Galvaspilsētā noticis arī negadījums, par kuru izmaksāta lielākā KASKO atlīdzība pēdējo divu gadu laikā – par auto bojājumu iebraucot bedrē Andrejostā, auto sabojāta ne tikai riepa, bet arī auto virsbūve. Izmaksātā atlīdzību summa – 5789 eiro.

Auto daļas, kas visvairāk pakļautas bojājumam iebraucot bedrē

"Visbiežāk šādos negadījumos tiek bojātas riepas, kā arī riepas un disks," norāda Oskars Doze, autoservisa "Senson Paint" pārstāvis, "tieši šobrīd strādājām ar apvidus auto, kurš iebraucis bedrē un bojāta riepa, disks un ritošā daļa jeb trešās pakāpes bojājums, kas arī ir viens no izplatītākajiem".

"Visbiežāk bojājumi rodas atkušņa laikā, tad vismaz divi, trīs auto dienas laikā nokļūst mūsu autoservisā. Autovadītājiem, neskatoties uz to, cik moderns ir viņa auto, iesaku iegādāties rezerves riteni. Iedomājieties situāciju: lauku ceļš divos naktī – vai jums vienmēr būs pieejami glābēji un, cik ilgu laiku tas prasīs? Ja ir rezerves ritenis, atliks to nomainīt un varēsiet turpināt ceļu," norāda Doze.

Kā pareizi rīkoties, ja uz ceļa ir bedre?

Kā maksimāli pasaudzēt savu auto pavasara atkušņu posmā, lai izvairītos no auto bojājumiem, iesaka Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks: "Jārēķinās, ka bedres uz ceļiem var būt, tādēļ visa uzmanība jāvelta auto vadīšanai un pie stūres jāapsēžas tā, lai redzam ne tikai priekšējo auto paneli, bet arī nedaudz uz priekšu, jāseko līdzi ceļu segumam, laikus jāierauga bedre un jārīkojas pēc situācijas."

Ja uz ceļa pēkšņi parādījusies bedre un nevaram to apbraukt, bremzējam pirms bedres, pārripojam pāri un turpinām ceļu. Ja iebremzējam bedrē, sitiens pa riteni būs lielāks, nekā tad, ja pārripojam tai pāri.

Otrs variants šādā situācijā – apbraukt bedri, bet abos gadījumos jānovērtē, kas notiek ap mums: vai strauji bremzējot neradīsies avārijas situācija un cits auto neiebrauks mūsu auto aizmugurē.

Jānovērtē, vai drīkstam bedri apbraukt, neveidojot papildus stresa situāciju citiem satiksmes dalībniekiem.

Ja varam bedri apbraukt – tā ir jāapbrauc, bet, ja tas nav iespējams, labāk iebraukt bedrē ar taisniem riteņiem, nevis ar izgrieztu stūri, jo arī tas traumē auto.