Vairums elektromobiļu Latvijas tirgū nodokļa ziņā skaitās luksusa auto  (4)

Reprezentatīvā auto vērtības slieksnis nav mainīts deviņus gadus, bet, kāpjot transportlīdzekļu cenām, šobrīd tā saucamajā "luksusa automašīnu klasē" ierindojas automašīnas, kurām pēc būtības tur nevajadzētu atrasties, norāda asociācija. Tādējādi tiekot būtiski bremzēta uzņēmēju pāreja uz zaļāku auto parku, neskatoties uz to, ka tieši transporta sektors rada vienu no lielākajiem izaicinājumiem, lai sasniegtu Latvijai izvirzītos klimatneitralitātes mērķus.

Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro. Lēmums deviņus gadus nepārskatīt šo slieksni nu ir radījis situāciju, kad vairāk nekā puse no visiem Latvijā šobrīd pieejamajiem elektromobiļiem, tai skaitā "Hyunday Ioniq 5", "Kia EV6", "Toyota Proace E" un "Škoda Enyaq" ir virs reprezentatīvā auto nodokļa sliekšņa.

Kā norāda Auto asociācijas eksperti, kopš pēdējo reizi tika pārskatīts reprezentatīvā auto vērtības slieksnis, automašīnu cenas kāpušas par kopumā 58%. Jāņem vērā, ka inflācijas kāpums Latvijā laika posmā no 2014. gada janvāra līdz 2023. gada janvārim precēm un pakalpojumiem saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem ir sasniedzis 42,6%, savukārt inflācijas kāpums transporta patēriņa grupai aizvadīto astoņu gadu laikā bijis 37% robežās.

"Izejmateriālu cenu pieaugums, Covid-19 pandēmija, Krievijas īstenotais pilna mēroga karš Ukrainā un straujā inflācija ir galvenie faktori, kāpēc aizvadītajos gados esam piedzīvojuši automašīnu cenu būtisku kāpumu. Pamatotais automobiļu sadārdzinājums ir radījis absurdu situāciju, jo gan liela daļa elektroautomobiļu, gan arī tautas iekšdedzes automobiļu pie tā jau saspīlētām cenām vēl tiek klasificēti kā reprezentatīvie auto, kas prasa vēl lielākus transporta iegādes izdevumus. Tas, kas savulaik bija luksuss, pārsniedzot 50 000 eiro, tagad ļoti bieži ir vidējā un objektīvā tirgus cena. Ignorēt nepieciešamību mainīt reprezentatīvā auto cenu slieksni būtu tuvredzīgi," uzsver Andris Sivickis, Auto asociācijas padomes loceklis.

Viņš papildina, ka valsts radījusi situāciju, kur no visas puses tiek domāts, kā ar dažādiem instrumentiem sekmēt pāreju uz elektroauto arī uzņēmēju segmentā, bet no otras puses netiek sakārtotas pamata lietas, kas šo procesu būtiski paātrinātu.

"Jaunajā Eiropas tiesību aktu priekšlikumu pakotnē "Fit for 55" jeb "Gatavi mērķrādītājam 55%" ir izvirzīti pat stingrāki mērķi, nekā noteikts Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam. Jau ilgstoši smagākās diskusijas ir tieši par transporta sektoru, lai Latvija samazinātu SEG emisijas, un šobrīd izskan, ka samazinājums jāpanāk 17% apmērā. Tas ir ļoti daudz, tāpēc tikai aktivitāšu kopums, motivējot uzņēmējus pāriet uz elektroautomobiļiem, var pakāpeniski tuvināt Latviju šim mērķim. Tieši tāpēc līdzās Klimata un enerģētikas ministrijas iecerei juridiskajām personām jaunu elektroauto iegādei nodrošināt grantus, ir jāpārskata arī regulējums nodokļu jomā, mainot reprezentatīvā auto cenu slieksni," pārliecināts Sivickis.

Jāņem arī vērā, ka nesamērīgais slieksnis kropļo tirgus kokurenci, pastāv milzu birokrātija un ir resursu minimāla atdeve, skarot gan iekšdedzes auto segmentu, gan elektroauto segmentu. "Situācija Latvijas automašīnu tirgū liecina, ka ir steidzami jāpārskata reprezentatīvā auto nodokļa slieksnis, kas pēdējo reizi tika darīts 2014. gadā, kad slieksnis tika palielināts no 2007. gadā apstiprinātajiem 35 tūkstošiem eiro (25 424 latu) uz 50 tūkstošiem eiro. Steidzamību vēl vairāk palielina Eiropas zaļais kurss un ilgtspējas mērķu sasniegšana," piebilst Sivickis.