Kāpēc elektroauto radīšana ir tikai puse darba

Īpaši spilgti tas izpaužas autobūvē. Šīs nozares produkcija rada ceturto daļu oglekļa dioksīda emisijas, tāpēc tā steidz pāriet uz elektriskajiem bezizmešu auto. Turklāt Eiropas Parlaments ir lēmis, ka no 2035. gada Eiropas Savienībā vairs nebūs atļauts pārdot jaunas mašīnas ar iekšdedzes dzinēju.

Uzņēmums "Jaguar Land Rover" ir izvirzījis pat vēl ambiciozāku mērķi – tas ne vien plāno ražot elektroauto, bet līdz 2039. gadam panākt nulles emisiju jeb tā saukto neto nulli visās savās darbībās. Tas paredz izskaust ne tikai oglekļa dioksīda, bet arī citu klimatam kaitīgo gāzu emisiju. Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan autobūves kompānijām, gan citu nozaru līderiem, kas vēlas sasniegt neto nulli, ir tehnoloģiju trūkums. Diemžēl daudzās jomās tās vēl nav izstrādātas.

Saskārušās ar nepieciešamību samazināt savu oglekļa pēdu, daudzas kompānijas sākotnēji pievērsās tā emisijas kompensēšanai. Vieglākais veids, kā "atmaksāt" radīto piesārņojumu, ir stādīt mežus un atbalstīt organizācijas, kas nodarbojas ar mežu atjaunošanu. Tomēr zinātnieki un vides organizācijas drīz vien šo entuziasmu atvēsināja: saskaņā ar aprēķiniem koks CO2 sāk absorbēt tikai 20 gadus pēc iestādīšanas. Ieguldījumi mežu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā ir apsveicami, taču sabiedrība nevar atļauties gaidīt gadu desmitus, līdz meži sāks to glābt no klimata krīzes. Lai apturētu klimata pārmaiņas, ir būtiski jāmaina ražošanas un uzņēmējdarbības modeļi, dažās jomās – pat pilnīgi viss, kas uzskatīts par derīgu līdz šim.

Skeptiķiem laiks mainīt domas

CO2 izmešus rada jebkura aktivitāte, un auto nozarē pilns gāzu cikls rodas pat spēkratu izgatavošanas laikā. Tāpēc uzņēmumiem ir jātiek galā ar sarežģītu uzdevumu – mainīt vairumu savu procesu. Pat jaudīgāko un greznāko mašīnu ražotāji stūrē prom no iekšdedzes dzinējiem un pievēršas elektriskajai piedziņai.

Iespējams, zvērinātiem 4x4 entuziastiem vēl ir pagrūti aprast ar efektīva elektroauto ideju, taču šāda mašīna ilgi vairs nav jāgaida – "Land Rover" elektrisku modeli laidīs klajā jau 2024. gadā. Kopumā šajā desmitgadē ražotājs plāno ieviest sešus elektroauto. Savukārt "Jaguar" no 2025. gada ražos tikai mašīnas ar elektrisko piedziņu.

Pārmaiņas skars ne tikai šī luksuszīmola auto sirdi, bet arī interjeru. Sēdekļi, domājams, turpmāk būs pārvilkti ne ar ādu, bet gan ar tekstilmateriāliem, kas izgatavoti no vilnas vai šķiedras, iegūtas no eikalipta lapām. Elektriskā "I-Pace" salonam jau tagad ir pieejams "Econyl" materiāls – tekstils, kas austs no pārstrādātas plastmasas.

Skeptiķi nerimstas norādīt, ka piesārņojuma ziņā aktuālākā problēma saistībā ar elektroauto ir akumulatori. Taču nozare aktīvi meklē risinājumus arī tai. Piemēram, "Jaguar Land Rover" ir ieguldījis 23 miljonus eiro uzņēmumā "Battery Resourcers", kas jau spēj pārstrādāt akumulatoru katoda materiālus: niķeļa-kobalta oksīdu, litija-dzelzs oksīdu un citus. Minētā summa paredzēta modernu ražotņu ierīkošanai. Tajās testēs jaunās tehnoloģijas, un galu galā ir plānots pārstrādāt 10 000 tonnu elektroauto akumulatoru gadā.

Britu uzņēmums, kas sadarbojas ar Brunela Universitātes pētniekiem, ir radījis metodi, kā pārstrādāt alumīniju un atkalizmantot to jaunās virsbūvēs. Tā ne tikai ļauj spert soli pretī aprites ekonomikai un primāro izejvielu taupīšanai, bet arī CO2 samazināšanai – reiz jau iegūta un vēlāk pārstrādāta alumīnija izmantošana samazina enerģijas patēriņu par 90%.

Ja ilgtspējīgas alternatīvas nav, tā jārada pašiem

Dažās nozarēs transportlīdzekļu elektrifikācijas vai alternatīvu degvielu ceļā ir nopietni šķēršļi, un lielākoties tie saistīti ar specifiskajām prasībām. "Piemēram – lauksaimniecības traktortehnika. Kad sākas graudaugu novākšana, darbs norit ārkārtīgi intensīvi, tehnika strādā nepārtraukti, un jebkura lieka pauze rada zaudējumus. Tāpēc dīkstāve ilgas uzlādes dēļ te neder. Par traktortehnikas pāriešanu uz elektrību nopietni varēs domāt tad, kad būs izstrādātas piemērotas tehnoloģijas un būs samērīgas iegādes summas," stāsta žurnāla "Profi Latvija" redaktors Guntars Pulss.

"Tas gan nenozīmē, ka šajā jomā nebūtu progresa. Piemēram, ASV ir vismaz divi uzņēmumi, kas piedāvā elektriskos traktorus. Šāda tehnika sāk parādīties noliktavās un būvniecībā, jo pilsētās ir stingri trokšņu ierobežojumi. Pagaidām gan tie ir atsevišķi modeļi, un runa drīzāk ir par nišas produkciju," saka Guntars.

Tomēr pasaulē ir kompānijas, kas nevēlas gaidīt un ir gatavas rīkoties pašas, pat ja to specializācija nav saistīta ar tehniku. Tā Lietuvas lauksaimniecības uzņēmums "AUGA Group" ir izvirzījis mērķi līdz 2030. gadam kļūt ekoloģiski neitrāls. Lai īstenotu šādas pārmaiņas, kompānijai nācies ieviest pilnīgi jaunu tehnoloģiju, kas agrāk nebija pieejama. Uzņēmuma mārketinga vadītājs Ģedimins Judzents uzņēmumam pievienojās tieši tad, kad tas sāka ilgtspējas ceļu.

"Virzošais faktors? Var teikt, ka tas ir tieši nepieciešamo tehnoloģiju trūkums. Mēs nolēmām izstrādāt risinājumus pašu spēkiem, un tagad mūsu uzdevums ir panākt, lai tie darbotos plašā mērogā," stāsta Ģedimins.

Enerģētikas un būvniecības uzņēmumiem ir vieglāk – tehnoloģijas, kas ļauj strādāt, radot mazāku izmešu, jau ir gatavas. Uzņēmumiem atliek aprēķināt, kādas investīcijas tie var atļauties, un tās ieviest. "Piemēram, ja runājam par vieglo autotransportu, elektrifikācijas tehnoloģijas ir ne vien izstrādātas, bet arī ieviestas, un, lai gan ceļš nav vienkāršs, atteikšanās no iekšdedzes mašīnām visdrīzāk neradīs lielas problēmas. Lauksaimniecībā situācija ir sarežģītāka: tehnoloģiju trūkst, un tā tehnika, kas tiek piedāvāta, nav universāls risinājums," skaidro Ģedimins.

Tāpēc uzņēmums nolēma rīkoties radikāli un radīt pats savu biometāna hibrīdtraktoru ar elektrisko piedziņu. Pēc gadu ilgiem izmēģinājumiem nu ir sākta jaunās tehnikas pirmās sērijas izgatavošana.

Unikālo modeli darbina ar biometānu, kas tiek iegūts no lauksaimniecības atkritumiem, šajā gadījumā – govs mēsliem. Tā vietā, lai nonāktu atmosfērā, gāze kļūst par degvielu, un ieguvums ir divējāds – gan ekonomisks, gan ekoloģisks.

Krīze liek no jauna paraudzīties uz ilgtspēju

Ģedimins Judzents norāda, ka pārmaiņas notiek ne tikai pētniecības laboratorijās un rūpnīcās. Lai gan pēdējie gadi vairākumam cilvēku saistās ar nestabilitāti, nenoteiktību un krīzi, daudziem ir mainījusies attieksme pret ilgtspēju: cilvēki ir sapratuši, ka videi draudzīgāki risinājumi dažkārt atmaksājas arī ekonomiski.

"Es to sauktu par sava veida sociālo inovāciju. Cilvēki ir atklājuši, ka, izvēloties ilgtspējīgus risinājumus, viņi var ietaupīt naudu. Ilgtspēja kļūst par jauno normu, un tas maina priekšstatus par uzņēmējdarbību un sabiedrību. No otras puses, mēs, patērētāji, esam diezgan konservatīvi. Mums patīk savi vecie ieradumi, bet ir labi, ja varam izvēlēties videi un klimatam mazāk kaitīgu alternatīvu. Arī elektroauto revolūcija notika tad, kad ar vienu uzlādi tie jau varēja nobraukt vērā ņemamu attālumu un kad parādījās ērta uzlādes infrastruktūra," stāsta Ģedimins.

"Protams, mēs jau varam sludināt – neceļo, nebrauc, neēd tādu un tādu ēdienu! Bet nest upurus visās jomās cilvēkiem ir grūti. Labāk ir piedāvāt – izvēlieties šo lietu, tā ir ilgtspējīgāka. Zinot, kā produkts tapis, cilvēki jūtas labi, dodot savu ieguldījumu, taču neupurē komfortu," rezumē Ģedimins.

Viņa redzējumu apstiprina arī "Jaguar Land Rover" statistika. 2022. gadā Īrijā kompānijas populārākais modelis bija "Range Rover Sport" ar uzlādējamā hibrīda sistēmu, un 97 procenti pārdoto modeļu bija vai nu spraudņa hibrīdi, vai elektroauto.