"Vairāk nekā piektā daļa nelielos ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) iesaistītie autovadītāji izvēlas nevis aizpildīt saskaņoto paziņojumu, bet gan uz negadījuma vietu izsaukt Valsts policiju, kas spiesta strādāt kā kurjeri, piegādājot saskaņotā paziņojuma veidlapas. Savukārt 7,4% autovadītāju nevadā līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapas, jo ir māņticīgi," informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
LTAB martā veiktajā autovadītāju aptaujā arī secināts, ka 1,9% autovadītāju nevadā līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapu, jo ir pārliecināti, ka nekad neiekļūs CSNg, savukārt 7,4% to nedara, jo ir māņticīgi un nevēlas piesaukt nelaimi. Vēl 7,9% paļaujas, ka otrai negadījumā iesaistītajai pusei būs līdzi saskaņotā paziņojuma eksemplārs. "Šādu autovadītāju skaits gadu no gada samazinās, tomēr joprojām ļoti augsts (21,9%) ir to autovadītāju īpatsvars, kas uz nelieliem CSNg izvēlas izsaukt Valsts policiju, tādējādi tērējot tās resursu un radot nevajadzīgus sastrēgumus," uzsver Abāšins.
LTAB valdes priekšsēdētājs norāda, ka joprojām daudzi CSNg iesaistītie, pildot saskaņoto paziņojumu, kļūdās zīmējot negadījuma shēmu: "Saskaņotajā paziņojumā negadījuma skice jāuzzīmē sadursmes brīdī, norādot brauktuvju plānu, transportlīdzekļu kustības virzienus, to stāvokli sadursmes brīdī, ceļa apzīmējumus, ielu vai ceļu nosaukumus. Diemžēl praksē daudzos aizpildītajos saskaņotajos paziņojumos redzam, ka autovadītāji attēlojuši spēkratus tādā stāvoklī, kādi tie ir jau pēc negadījuma, nav norādījuši transportlīdzekļu kustības virzienus. Tas pats redzams arī realizētās aptaujas datos – 19,5% autovadītāju ir pārliecināti, ka saskaņotā paziņojuma skicē jāattēlo transportlīdzekļi tādā stāvoklī, kādā tie atrodas pēc negadījuma."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
