Palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotā vērtības nodokļa, automašīnām piemērojamie nodokļi turpmāk atbilstu aktuālajai tirgus situācijai jeb pašreizējam augstākas klases vieglo transportlīdzekļu tirgus cenu līmenim. Tas nozīmē, ka standarta ģimenes klases auto vai ikdienas elektroauto visbeidzot netiktu klasificēts kā luksusa prece, kuru pērkot tiek uzlikts papildus nodokļu slogs, turklāt izmaiņas veicinās jaunu auto reģistrācija Latvijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītos priekšlikumus atzinīgi vērtē Auto asociācija.
Deviņu gadu laikā jaunu automobiļu cenām augot līdz pat 58%, savukārt pēdējos divos gados – par 27% straujās inflācijas un izejmateriālu izmaksu kāpuma dēļ, standarta automašīnas, tai skaitā, ģimenes klases auto, ir kļuvušas par luksusa preci, kam pēc esošās likumdošanas tiek piemērots reprezentatīvais auto nodoklis. Tādi ikdienas automobiļi kā, piemēram, "Volkswagen Passat", "Škoda Kodiaq", "Ford Galaxy", "Renault Trafic", "Toyota RAV4" un citi ir jau kļuvuši par luksus preci.
Šobrīd reprezentatīvais auto nodoklis juridiskām personām tiek piemērots gadījumos, kad vieglās automašīnas vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, un saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, nodokļu sistēmas priekšrocības tik dārgām automašīnām nav pieejamas. Gan par to iegādi, gan par ekspluatāciju nodokļu maksātāji drīkst atskaitīt priekšnodokli ļoti retos gadījumos, kas rada īpaši lielu papildu slogu uzņēmējiem, kuriem ir nepieciešams iegādāties automašīnas vairumā. Vienlaikus tas līdz šim ir radījis lielu stimulu meklēt legālus un puslegālus apkārtceļus.
"Rosinātās izmaiņas ir pozitīvs signāls visai auto industrijai, uzņēmējiem un Latvijas ekonomikai kopumā, vienlaikus parādot nozares un uzņēmēju organizāciju veiksmīgo sadarbību ar valdības vadītāju, finanšu ministru un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kopīgi meklējot risinājumus un ieklausoties arī industrijas redzējumā. Izmaiņas, palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotā vērtības nodokļa, noregulēs tirgu atbilstoši aktuālajām tirgus cenām, tiks mazināta izveidojusies greizā plaisa starp dažādu klases automašīnām. Ir pareizi, ka kūka bez ķirsīša maksā mazāk, savukārt ar – vairāk. Šīs virzītās izmaiņas dod cerību, ka turpmāk uzņēmēji tā vietā, lai reģistrētu automašīnas citās valstīs, piemēram, Igaunijā, to darīs Latvijā, turklāt varam sagaidīt lielāku aktivitāti tieši jaunu transportlīdzekļu iegādes segmentā, kas atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tajā skaitā uz valsts budžetu iekasēto nodokļu veidā," uzsver Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS).
Lai rosinātās izmaiņas ilgtermiņā neatstātu ietekmi uz fiskālo telpu, asociācija ir atbalstījusi arī nepieciešamību mainīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) piemērošanas principu un likmes. Piemēram, priekšlikums paredz atteikties no UVTN likmju piemērošanas atkarībā no novecojušā un mūsdienu zaļajai domāšanai neatbilstošajam transportlīdzekļa motora tilpuma, bet gan ņemot vērā transportlīdzekļa motora maksimālo jaudu kilovatos (kW). Papildus tam Auto asociācija ir rosinājusi noteikt atsevišķu fiksētu UVTN likmi ārēji lādējamiem hibrīda automobiļiem (25 eiro mēnesī) un elektroauto (15 eiro mēnesī). Kopumā UVTN likmes pēc motora maksimālas jaudas ir paredzēts noteikt tiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2009.gada 1.janvāra. Pārējiem transportlīdzekļiem ir paredzēts noteikt nemainīgu likmi – 60 eiro mēnesī.
Papildus reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa pārskatīšanai un palielināšanai ar 2024 gadu ir paredzēts pārskatīt regulējumu, lai uzņēmumiem netiktu piemēroti nodokļi par reprezentatīvo auto uzturēšanu pēc 5 gadiem, kad šādu auto faktiskā vērtība ir būtiski kritusies, nevis kā šodienas norma paredz mūžīgu reprezentatīvo statusu šādiem auto. Piemēram, viens no variantiem būt noteikt, ka 60 mēnešus jeb 5 gadus pēc reprezentatīvā auto lietošanas tā turētājam automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus ir ļauts uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, kamēr pirms tam gan par ekspluatāciju, gan degvielas izdevumiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis.