Pēdējos piecos gados ar traktortehniku saistītos negadījumos cietušas vai bojā gājušas 35 personas

Lai arī 2022. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija vērojams neliels samazinājums ar traktortehniku saistīto CSNg daudzumā, tomēr tieši pēdējie divi gadi bijuši negadījumiem bagātākie.

"Atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei valstī, tajā skaitā lauksaimniecības sektorā, Latvijā specializētā lauksaimniecības tehnika tiek izmantota aizvien vairāk. Turklāt jāatzīmē, ka apdrošināšanas atlīdzības, kas tiek izmaksātas par specializētās lauksaimniecības tehnikas CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, ir salīdzinoši lielākas kā citu transportlīdzekļu izraisītās," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, norādot, ka pēdējos piecos gados vidējā atlīdzība par traktortehnikas izraisītu CSNg bijusi 2275 eiro, savukārt citu transportlīdzekļu – 1313 eiro.

Pēdējos piecos gados negadījumos, ko izraisījusi traktortehnika un tās piekabes, kopumā cietušas vai bojā gājušas 35 personas. Lielākais cietušo un bojāgājušo skaits bijis 2020. gadā, savukārt pērn tādas bijušas sešas personas.

2017. gadā likumdevējs, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu prasībām, pieņēma grozījumus OCTA likumā, paredzot, ka specializētā lauksaimniecības tehnika ir apdrošināma arī tad, ja tā netiek izmantota ceļu satiksmē, bet tiek lietota vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.

"Ļoti bieži dzirdam argumentu, ka, piemēram, traktortehnika praktiski nepiedalās ceļu satiksmē un tiek izmantota vienīgi lauku darbos. Tomēr arī lauku darbos vai pārvietojoties pa piemājas pagalmu, iespējams nodarīt bojājumus trešās personas mantai, vai vēl ļaunāk – cilvēkiem. Tādēļ, pamatojoties uz ES Tiesas spriedumu, bija nepieciešams precizēt konkrēto OCTA likuma pantu," skaidro Abāšins, piebilstot, ka to CSNg skaits, kur atbildīgs ir traktortehnikas vadītājs, ir krietni lielāks, nekā negadījumi, kur traktortehnika ir cietusī puse, līdz ar to šāda prasība ir likumsakarīga.

OCTA sistēma Latvijā tika ieviesta 1997. gadā.