Ir grūti prognozēt, kuri modeļi minētajiem pievienosies nākotnē, taču, visticamāk, tie būs veidoti pēc tādiem pašiem principiem. Jau tagad tiek spriests, ka pēc desmit un divdesmit gadiem skaista joprojām šķitīs "Mazda 6", bet diez vai to var teikt par aizgājušās paaudzes "Honda Civic Type R" un "Nissan Juke".
Idejas smeļas dabā
Auto dizainers Dominīks Budins joko, ka pat šajā jomā strādājošam cilvēkam nav viegli noteikt, no kurienes aug viena vai otra uzņēmuma dizaina filozofijas saknes. "Pat paši dizaineri ne vienmēr apjauš, kā dzimis jaunais virziens. Parasti radošā sacensībā tiek izstrādāti vairāki varianti, un šajā procesā izkristalizējas veiksmīgākie risinājumi. Savu artavu dod arī katra speciālista personīgā pieredze un, protams, radošais impulss," stāsta Dominīks.
Līdz šim viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērtēt sabiedrības reakciju, ir koncepti. "Skatīties uz tiem ir kā skatīties divus soļus uz priekšu nākotnē, un tā ir lieliska iespēja parādīt radikālus dizaina risinājumus. Pēc izstādēm ražotāji rūpīgi analizē atsauksmes un atlasa labākās idejas. Bet vēlāk izmanto tās jaunās paaudzes modeļos," stāsta Dominīks.
Kas neriskē, tas nedzer šampanieti
Parasti no konceptauto sērijveida modeļos nonāk tikai atsevišķi dizaina elementi, taču gadās pa izņēmumam, kas pārsteidz un pat sajūsmina tirgu. Tas attiecas ne tikai uz ārkārtīgi eksotiskiem un dārgiem auto, bet arī uz plašam cilvēku lokam paredzētiem spēkratiem. Kā piemēru te var minēt 2014. gada "Toyota C-HR", 2006. gada "Honda Civic" un "Mazda Kai" – šie neticami efektīgie konceptauto pārtapa sērijveida produkcijā.
Tomēr vairumā gadījumu sērijveida auto un koncepti būtiski atšķiras, jo drosmīgi dizaina lēmumi vienmēr ir saistīti ar papildu riskiem, kas mēdz arī nostrādāt.
Pārmaiņas skar ikvienu
Dominīks Budins uzsver, ka pat "Toyota" pēdējos gados ir sapratusi – ar uzticamu ekonomiskās klases auto ražošanu vien nebūs gana, tāpēc nu jau zīmols sava tēla veidošanā dara daudz vairāk. Tas ir prezentējis ne vienu vien iespaidīgu konceptauto, demonstrējot intriģējošas nākotnes ieceres, laidis klajā interesanto "GR Yaris", "GR86" un "Supra", kā arī aktīvi un veiksmīgi piedalās starptautiskās motorsporta sacensībās.
"Spektra otrā galā ir "Peugeot". Šī uzņēmuma uzdrīkstēšanās ne vienmēr izrādās veiksmīga, taču rodas iespaids, ka tā modeļi vienmēr ir īpaši. Arī tā var meklēt jaunus virzienus," saka Dominīks.
Savukārt par "Mazda" Dominīks saka: tas ir uzņēmums, kas pieņem pārdomātus dizaina lēmumus, taču necenšas izcelties par katru cenu. "Mazda dizaineri nemēģina izgudrot, ja tā var teikt, riteni no jauna – viņi izmanto pārbaudītus risinājumus. Tas ir drošs ceļš," saka Dominīks.
""Mazda" izvēle ir pilnīgi loģiska, jo absolūtais vairākums cilvēku visā pasaulē ir diezgan konservatīvi. Gan citās jomās, gan auto nozarē cilvēkiem pievilcīgākas šķiet praktiskas lietas ar nesarežģītu dizainu. Galvenais, lai konservatīvisms nepārvērstos stagnācijā. Šo patiesību var apstiprināt arī "Toyota", kuras "Prius" modelis brēktin brēca pēc pārmaiņām. Tā patiešām bija laba mašīna, kas ražošanā bija bijusi daudzus gadus un bija pazīstama ar savu kvalitāti, taču, paplašinoties hibrīdmodeļu klāstam, parādījās alternatīvas. Lai iekarotu lielāku tirgus daļu, vairs nepietiek ar to, ka esi ekoloģisks, – tev jābūt arī foršam. "Rivian", "Tesla" un citi jaunie ražotāji ir pierādījuši, ka jaunās paaudzes automašīnas var izskatīties forši. Tāpēc nav brīnums, ka jaunākās paaudzes "Prius" ir radikāli citāds," skaidro Dominīks.
Būs tā, kā vēlaties
Dizaina koncepcija ietver arī virsbūves tipu, un šajā ziņā vairums ražotāju savus modeļus pārvērš par dažādiem apvidniekiem un pilsētas SUV.
Kompānijām reaģējot uz jaunāku cilvēku vēlmēm, tika atjaunots spartiskais "Suzuki Jimny" un tirgū parādījās daudzfunkcionāli modeļi, piemēram, "Hyundai Kona" un "Mazda CX-30". Rotaļīgie krosoveri ar melnu plastmasas apdari bija lieliski piknikam brīvā dabā jebkuros laika apstākļos.