Halo modeļi: kā nerentabls var būt ļoti rentabls

Mašīna, kas veido tēlu

Latviešu valodā "halo" ir mirdzošs gredzens ap sauli vai kādu citu debess ķermeni. Respektīvi – optisks efekts. Angļu valodā šis vārds tiek lietots arī, lai apzīmētu noteiktas mašīnas, tiesa, latviešu valodā šīs nozīmes nav. Taču doma ir šāda: tie ir modeļi, kuri strādā kā uzņēmuma seja, veiksmes stāsta veicinātāji, tehnoloģiskā progresa demonstrācija un ekskluzīva dizaina nesēji. Tāpēc tie ražotājiem ir ārkārtīgi svarīgi.

Tā laika "Volkswagen" koncerna vadītāja Ferdinanda Pjeha iegriba radīt luksusauto ar unikāliem tehniskajiem parametriem kopumā izmaksāja vairāk nekā pusotru miljardu eiro, un desmit gadu laikā tika saražoti vien 450 "Veyron" eksemplāri. Veidojot šādu superauto, neviens pat necerēja, ka tas atmaksāsies, jo mērķis arī nebija tāds. Mērķis bija parādīt, uz ko ir spējīgs "Volkswagen".

Starp citu, halo var būt arī sērijveida mašīna. Piemēram, "Volkswagen Golf" ir kļuvis par tik veiksmīgu vācu zīmola modeli, ka tā vārdā pat tiek dēvēta visa kompakto hečbeku klase.

Lai ieinteresētu, ir vajadzīgs labs stāsts

"Galvenokārt halo pilda noteiktu mārketinga lomu. Tie ļauj zīmolam parādīt, ko tas patiešām spēj, un stāsta stāstu. Galu galā gan cilvēks TV raidījumā, gan kāds šova varonis mums ir interesants tikai tad, ja viņš stāsta labu stāstu. Pat mārketinga mācību grāmatas māca – lai zīmolu mīlētu, apakšā ir jābūt labam stāstam," saka "Kursors.lv" auto eksperts Māris Gaugers.

Tas nav nekas neparasts, ka modeļi, kas sasnieguši galvu reibinošus panākumus, kļūst par tēla veidotājiem. "Mercedes-Benz" G-klases apvidus auto tika radīts militārām vajadzībām, taču vēlāk radītā civilā versija kļuva ļoti pieprasīta izturības, reputācijas un pārgājības dēļ. Vēlāk tas kļuva atpazīstams tieši sava klasiskā dizaina dēļ.

Visi šie modeļi ir kļuvuši par veiksmes stāstu, kuru lielie ražotāji turpina kopt, lai uzlabotu savu tēlu.

Vēsturi var veidot

Tomēr daži ražotāji halo modeļus rada speciāli. Piemēram, 2017. gadā korejiešu uzņēmums "Kia" vēl tikai bija ceļā no budžeta klases uz vidējo klasi. Tā modeļu klāsts bija ārkārtīgi plašs – no maziem pilsētas auto līdz vidēja izmēra apvidniekiem. Tie visi bija praktiski, uzticami, ekonomiski, orientēti uz masveida patēriņu, bet ne pārāk interesanti.

"Kia" mērķis nebija ar šo modeli nopelnīt. Vēlāk atklājās, ka naudu tas arī nenesa, jo, neraugoties uz pozitīvo reakciju, pārdošanas apjomi nebija milzīgi. Tomēr "Stinger" ievērojami vairoja ražotāja prestižu.

"Eiropā korejiešu zīmoli tiek uzskatīti par "jauniņajiem", jo šie uzņēmumi vēl nav tik plaši pazīstami, lai gan, objektīvi raugoties, šīs kompānijas taisa labus braucamos. Šāda sporta mašīna varbūt nav vajadzīga vidējam autovadītājam, taču tā parāda, ka uzņēmums spēj ko vairāk par to, ko redzam uz ielām, un pievērš sev uzmanību," skaidro Māris Gaugers.

Mainās laiki, mainās arī auto