Elektroauto ir labi, bet pašbraucoši elektroauto – vēl labāki

Progresa platforma

Iespējams, spilgtāko piemēru tam, kādas iespējas var pavērt lēmums ražot elektroauto no nulles, 2021. gadā nodemonstrēja uzņēmums "Kia" – Dienvidkorejas ražotājs izveidoja tieši elektromašīnām paredzētu platformu "E-GMP". Pirmo reizi tā tika izmantota vidēja izmēra krosoverā "EV6".

Pilnībā elektriskais spēkrats izceļas ar ievērojami modernākām tehnoloģijām nekā tās, kas tobrīd bija pieejamas citās vidējās klases mašīnās. Speciāli elektroauto izstrādātā 800 voltu sistēmas arhitektūra nodrošina līdz 350 kW uzlādes jaudu, kas 77,4 kWh akumulatoru no 10 līdz 80 procentiem ļauj piepildīt tikai 18 minūtēs.

Tāpat "E-GMP" platforma izceļas ar labākiem veiktspējas rādītājiem, tāpēc "EV6" ar vienu uzlādi var nobraukt vairāk nekā 500 km.

Elektriskā piedziņa palīdz autonomijai

Tomēr pat šīs priekšrocības ir tikai neliels ieskats tajās iespējās, ko specializētās platformas paver ražotājiem. Tiek prognozēts, ka jau tuvākajā nākotnē tieši elektromašīnu vadītāji pirmie varēs izmēģināt visaugstākā līmeņa transporta autonomiju.

Uzņēmumi, kas testē autonomās braukšanas tehnoloģijas, šim nolūkam parasti izvēlas pilnībā elektrisku piedziņu. Īpaši daudz piemēru tam pašlaik ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šādiem testiem ir labvēlīgāks tiesiskais regulējums.

Otrpus okeānam kompānija "Uber Eats" Teksasas un Kalifornijas štatā piegādes daļēji jau veic ar autonomu elektrisko transportu. Arī pazīstamais uzņēmums "Waymo" izmanto pašbraucošus elektroauto. Un līdzīgu piemēru netrūkst.

Kāpēc šāda izvēle? Kompānijas min divus galvenos iemeslus. Pirmkārt, elektriskie modeļi ir stabilāki, un, otrkārt, tiem ir ātrāka reakcija nekā iekšdedzes mašīnām. Un autonomam transportam šīs ir ļoti svarīgas īpašības.

Kā tas tiek panākts?

Elektriskās piedziņas mašīnu radīšana sadārdzina ražošanu, taču sniedz būtiskas priekšrocības, tostarp jau minēto stabilitāti un ātru reakciju. "Arvien izplatītāka kļūst prakse elektromašīnu platformās akumulatoru bloku uzstādīt apakšā, tieši zem salona. Šādam risinājumam ir divas būtiskas priekšrocības: nesamazinās bagāžas nodalījums un ievērojami uzlabojas stabilitāte," stāsta "Kursors.lv" auto eksperts Māris Gaugers.

Tas, ka elektromobiļiem nav daudzu tehnisko komponentu, kas nepieciešami iekšdedzes gadījumā, piemēram, pārnesumkārba, degvielas izplūdes sistēma, degvielas tvertne, dzinēja dzesēšanas un degvielas padeves sistēma, ļauj dažādus konstrukcijas elementus izvietot citādi. Daļu, piemēram, var uzstādīt tuvāk mašīnas vidum, tādējādi auto padarot paklausīgāku asu manevru laikā.

"Šobrīd viena no attīstības tendencēm ir elektromotora uzstādīšana riteņos. Tas fundamentāli maina balstiekārtas koncepciju un dizaineriem atkal paver plašas iespējas uzlabot komfortu un drošību," saka Māris.

Iekšdedzes dzinēja darbības pamatā ir termodinamika: cilindrā degot, degmaisījums strauji izplešas un tādējādi rada enerģiju, kas griež dzinēja vārpstas un visbeidzot – riteņus. Šis process nav tik ātri kontrolējams kā elektromagnētisms elektromotorā. Tāpēc arī elektromašīnas uz komandām spēj reaģēt tik ātri.

"No sadzīves mēs visi zinām, ka elektriskajās ierīcēs strāva tiek pārraidīta momentāni. Tikpat strauji šis process notiek arī mašīnās. Tur elektromotors rada magnētisko lauku, tiklīdz saņem strāvu, un tas savukārt liek rotoram griezties. Elektrodinamiskie procesi notiek ļoti ātri un tieši tikpat ātri arī sasniedz savu spēju maksimumu. Tāpēc elektromašīnām ir liels griezes moments un apbrīnojama dinamika gandrīz neatkarīgi no ātruma," saka Māris Gaugers.

Autonomās sistēmas strauji attīstās

Pašbraucošais transports ir bagāts ar sensoriem, un tam nepieciešams modernākais šī brīža tehniskais nodrošinājums, lai reāllaikā uztvertu un analizētu dažādus datus. Tam nepieciešams daudz enerģijas, un augstsprieguma akumulatoru bloks ne tikai nodrošina to, bet arī uztur pastāvīgu un stabilu enerģijas plūsmu.

Nav nekāds pārsteigums, ka jaunākajos elektromodeļos jau šobrīd ir daudz braukšanas palīgsistēmu, kas ar dažādām tehnoloģijām nolasa apkārtējo informāciju, turklāt ražotāji turpina paplašināt šīs iespējas. Piemēram, jaunais krosovers "Kia EV9", kas Latvijā parādīsies 2024. gadā, ir būvēts uz jau minētās "E-GMP" platformas un būs aprīkots ar tā dēvētajām trešā līmeņa autonomās braukšanas sistēmām. Tajā būs uzstādīti 15 sensori, tostarp divi gaismas staru radari (t.s. lidari). Šī sistēma uzraudzīs apkārtni 360 grādu leņķī ap mašīnu, ļaus identificēt kustīgus objektus un milisekundē pati reaģēs uz negaidītām situācijām.

Interesanti, ka datora vadītas sistēmas uzlabo arī ilgtspēju. Precīzi izrēķinot optimālam braucienam nepieciešamo enerģijas daudzumu, resursi tiek izmantoti vēl efektīvāk.

Galu galā auto ražotāji vēlas, lai tehnoloģijas būtu iespējams integrēt pēc iespējas vienkāršāk. Tas samazinātu potenciālās problēmas, kas mašīnu varētu padarīt ne tik stabilu un – sliktākajā gadījumā – pat nedrošu. Pagaidām elektroauto ir vislabākā atbilde šim izaicinājumam.