Foto: DELFI
Jau drīzumā pašvaldībām tiks nodrošinātas tiesības pilsētvidē izveidot elektroskrejriteņu izvietošanas un lietošanas aizlieguma zonas, savukārt pašvaldības policijai tiks paplašinātas pilnvaras attiecībā uz elektroskrejriteņu ātruma kontroli.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsver, ka, pieaugot mikromobilitātes popularitātei un pilsētvidē ienākot jauniem pārvietošanās līdzekļiem, mainās ne tikai sabiedrības paradumi, bet jāmaina arī normatīvie akti, kas atbilst aktuālajām vajadzībām.

Šobrīd akūta problēma ir elektroskrejriteņu bieži vien patvaļīgā novietošana, kas samazina citu satiksmes dalībnieku drošību. Tāpat pienācīgi netiek izsekots elektroskrejriteņu braukšanas ātrumam. "Pavisam nesen, veselības dēļ atrodoties ratiņkrēslā, pats personīgi saskāros ar patvaļīgi novietotiem elektroskrejriteņiem, kas bloķēja ceļu. Šādās situācijās biju spiests izvēlēties garāku maršrutu, lai tiktu garām šim šķērslim. Taču ne tikai cilvēki ar kustību traucējumiem, bet arī jaunās māmiņas un seniori ikdienā saskaras ar elektroskrejriteņu neorganizētu novietošanu, kas nereti grauj citu satiksmes pārvietošanās ērtumu," pieredzē dalās Kulbergs.

Saskaņā ar šobrīd vēl spēkā esošo regulējumu pašvaldības nedrīkstēja noteikt skrejriteņu braukšanas maršrutus, aizlieguma zonas, ātruma vai stāvēšanas ierobežojumus un pārvietot traucējošus elektroskrejriteņus. Tāpat pašvaldības policija nebija tiesīga sodīt elektroskrejriteņu vadītājus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

"Rūpējoties par visu satiksmes dalībnieku drošību, šobrīd Saeimā galīgajā lasījumā esam virzījuši izmaiņas Ceļu satiksmes likumā. Mērķis ir ieviest regulējumu, kas samazinātu haotiski novietoto elektroskrejriteņu skaitu, tādējādi uzlabojot drošību un kārtību Latvijas pilsētās. Tas sniegtu tiesības pašvaldībām regulēt un uzraudzīt elektroskrejriteņu lietojumu savā jurisdikcijā. Plānots arī ieviest stingrākus sodus par elektroskrejriteņu lietošanu dzērumā un braukšanu divatā ar vienu elektroskrejriteni, nodrošinot pašvaldības policijai iespēju uzraudzīt un sodīt šādu rīcību. Esam saņēmuši daudzas sūdzības no iedzīvotājiem par elektroskrejriteņiem, kas novietoti nepiemērotās vietās, kā arī par to lietošanas ātrumu pilsētā. Ar šiem grozījumiem mēs vēlamies ieviest lielāku atbildību un skaidrību gan skūteru nomas pakalpojumu sniedzējiem, gan to lietotājiem," skaidro Kulbergs.

Deputāts arī norāda, ka grozījumi atvieglos pilsētvides infrastruktūras uzturēšanu. "Nepieciešamība mainīt regulējumu ir īpaši aktuāla, gaidot Dziesmu un deju svētkus, kad nepareizi novietoti vai izmētāti elektroskrejriteņi var apgrūtināt kustību un radīt būtiskas problēmas cilvēku un spēkratu plūsmas regulēšanā. Jaunie grozījumi ieviesīs skaidrus noteikumus par elektroskrejriteņu novietošanu pēc to izmantošanas," skaidro Kulbergs.

Saeimas deputāts arī cer, ka sodi veicinās atbildīgu elektroskrejriteņu izmantošanu, ievērojot ātrumu un neapdraudot ne sevi, ne citus satiksmes dalībniekus. "Diemžēl katru gadu pieaug elektroskrejriteņu nepareizas lietošanas dēļ izraisītās traumas, kas bieži vien ir ļoti nopietnas un atsevišķos gadījumos sekas ir pat letālas. Elektroskrejriteņi ir kļuvuši par biežāko iemeslu smagām traumām, piemēram, lūzumiem ar ilgstošām sekām starp jauniem un ekonomiski aktīviem cilvēkiem. Pilnvarojot pašvaldības policiju veikt elektroskrejriteņiem ātruma kontroli, mēs ceram, ka elektroskrejriteņi tiks izmantoti atbilstoši drošības prasībām un veicinās drošāku satiksmi pilsētās," papildina Kulbergs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!