Kamēr Satiksmes ministrija (SM) izstrādā jaunus noteikumus, kā arī sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par nomas elektroskrejriteņu aizliegšanu Latvijā, mūsu pilsētās satiksmes dalībnieki, kuri tos izmanto, nesteidzas parūpēties par savu vai citu drošību. Jaunākie "Gjensidige" valsts iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse aptaujāto brauc ar velosipēdu vai elektroskrejriteni, taču vairums no viņiem nekad nevelk ķiveri.
"Satiksmes ministrija šobrīd aktīvi strādā pie izmaiņām Ceļu satiksmes noteikumos (CSN). Visticamāk, drīzumā mūsu valstī legāli nostiprināsies nepieciešamība vilkt ķiveres, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem. Tikmēr ikvienam šobrīd ir svarīgi apzināties, ka ķivere nav aksesuārs, tas ir nepieciešams drošības pasākums, kas pasargā šo transportlīdzekļu vadītāju dzīvību," uzsver "Gjensidige Latvija" vadītāja Sanita Glovecka.
Vasaras periodā cilvēki īpaši aktīvi izvēlas pārvietoties ar elektroskrejriteņiem, taču piemirst par drošību un CSN. Patlaban esošie kontroles un soda mehānismi acīmredzami nedarbojas un nemotivē cilvēkus ievērot CSN, tādēļ SM plāno palielināt sodus elektroskrejriteņa vadītājiem, ja tie pārkāps noteikumus, pārvadājot pasažierus vai kravu, tāpat arī palielināt sodus par viedierīču lietošanu, luksofora signāla neievērošanu, distances neievērošanu un elektroskrejriteņa vadīšanu alkohola reibumā.
Latvijas noteikumi paredz, ka ar elektroskrejriteņiem drīkst braukt tikai no 14 gadiem un ja ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Ja nekāda transportlīdzekļa vadīšanas tiesību nav, tad ar elektroskrejriteni drīkst braukt tikai no 18 gadiem, taču šobrīd SM plāno aizliegt braukt arī pilngadīgām personām, kuriem nav iegūtas vadītāja tiesības.
"Ne tikai jaunieši, bet arī vecāki bieži vien ir neuzmanīgi, pārvadājot bērnus uz skrejriteņiem un pakļaujot viņus lielam riskam. Šobrīd tiek ieviestas tehnoloģijas, lai novērstu turpmāku pārvietošanos, ja divi cilvēki mēģina braukt ar īrētu elektroskrejriteni. Mums ir pamatīgi jāmaina pieeja drošībai uz ielas, un visiem, sākot no gājējiem līdz visu transportlīdzekļu vadītājiem, ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi", stāsta Glovecka.
"Gjensidige" dati liecina, ka ribu, roku un kāju lūzumi veido gandrīz 80 procentus elektroskrejriteņu braucēju gūto traumu. Nereti avārijas cēlonis ir nepareizi izvēlēts ātrums, neuzmanīga manevrēšana, uzmanības trūkums, īpaši lielajās pilsētās, kur gājēju un mikromobilitātes transportlīdzekļu satiksme ir ļoti intensīva. Traumas rodas arī nepareizi novērtējot šķēršļus. Jāatceras, ka skrejritenis nav velosipēds, kas spēj pārvarēt lielākas apmales.
Tāpat kā ar jebkuru transportlīdzekli, arī pārvietojoties ar elektroskrejriteni, ir jāievēro CSN – jāseko norādēm ceļazīmēs, jāievēro ātruma ierobežojumus un distanci, kā arī nedrīkst veikt straujus un negaidītus manevrus citu transportlīdzekļu vai gājēju tuvumā, lai būtu drošāk gan pašam vadītājam, gan pārējiem satiksmes dalībniekiem. Elektroskrejriteņu braucējiem jāņem vērā, ka gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka. Ļoti būtiski ir arī atstarojošie elementi tumšajā laikā – dati liecina, ka 16% aptaujāto atstarotājus valkā diennakts tumšajā laikā, 26% – reizēm; un 22% – sezonāli.
Šajā sezonā tiek fiksēta vēl viena kritiska problēma saistībā ar elektroskrejriteņiem – to novietošana pēc braukšanas. "Var teikt, ka mūsu pilsētās drīzumā valdīs skrejriteņu "nomešanas" kultūra. Tas ir ārkārtīgi bīstami gan pašiem elektroskrejriteņu vadītājiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem. No nepareizi uz veloceliņa atstātiem elektroskrejriteņiem cieš gan gājēji, gan velosipēdisti," rezumē apdrošinātājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
