Reibumā ietriecas pie luksofora stāvošā auto – skāde 30 tūkstoši eiro

Pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, "Ergo" par 18% palielinājies pieteikto alkohola reibumā izraisīto OCTA negadījumu skaits, bet atlīdzību kopsumma par šādām avārijām pieaugusi par 35%, sasniedzot teju 155 000 eiro. Taču jāņem vērā, ka viena sevišķi smaga, dzērumā izraisīta, negadījuma sekas var izmaksāt arī krietni vairāk nekā visa gada laikā pieteiktās avārijas kopā – līdz pat 250 000 eiro, liecina "Ergo" dati.

Dzērājšoferu bezatbildība, kas patiesībā nav novērtējama naudas izteiksmē, ik gadu rada lielu apdraudējumu ceļu satiksmē. Arī Valsts policijas dati ir satraucoši – šī gada pirmajos piecos mēnešos aizturēti 1440 autovadītāji alkohola reibumā, turklāt 30% no dzērājšoferiem alkohola koncentrācija asinīs pārsniegusi 1,5 promiles, par ko paredzēta kriminālatbildība. Trešdaļa jeb 33% no autobraucējiem, kas pie stūres sēdušies reibumā, bijuši bez auto vadīšanas tiesībām.

"Braucot ar automašīnu alkohola reibumā, pastāv ārkārtīgi liels risks nodarīt kaitējumu ne tikai savai un citu personu mantai, bet, galvenais, veselībai un dzīvībai. Dzērumā izraisītie ceļu satiksmes negadījumi, kas "Ergo" klientu praksē bijuši apjomīgākie izmaksu ziņā, ir patiesi traģiski arī no cilvēciskā viedokļa, jo autovadītāji šajās avārijās ir padarījuši par invalīdiem savus līdzbraucējus, blakussēdētājus – draugus un tuviniekus," norāda "Ergo" atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone.

"Uz spēles tiek likta cilvēku dzīvība, un vainīgajam daudzu gadu garumā jāapmaksā cietušo ārstēšanās, kā arī invaliditātes un citi valsts piešķirtie pabalsti. Pēc kāda no šādiem negadījumiem, kurā autovadītājs reibumā pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu un zaudēja vadību pār auto, vienu no pasažieriem padarot par invalīdu uz mūžu, kopējā izmaksājamā summa sasniegs gandrīz 250 000 eiro," atklāj Andersone, aicinot būt atbildīgiem pret sevi un citiem, kā arī atturēt tuviniekus no sēšanās pie stūres reibumā, lai Jāņu svinības noritētu bez traģiskiem negadījumiem.

Braucot reibumā, autovadītājam jārēķinās gan ar potenciālo sodu, gan ar to, ka OCTA atlīdzība negadījumā cietušajiem būs jāsedz no saviem līdzekļiem.

Nejūt distanci un ātrumu

Analizējot "Ergo" pieteiktos OCTA gadījumus, iezīmējas dzērājšoferu raksturīgākie pārkāpumi, kas noved pie avārijām. Braucot reibumā, autovadītāji ļoti bieži nejūt distanci un citu automašīnu braukšanas ātrumu, tāpēc lielā ātrumā no aizmugures ietriecas citos transportlīdzekļos. Tieši ar šādu situāciju saistīta pērn lielākā "Ergo" pieprasītā summa par alkohola reibumā izraisītu negadījumu – 30 300 eiro. Proti, automašīnā, kas gaidīja zaļās gaismas iedegšanos luksoforā, lielā ātrumā ietriecās auto, kura vadītājs bija alkohola reibumā.

Tāpat autovadītāji dzērumā aizmirst par ceļa došanu citiem, kā arī bieži apskādē stāvošas automašīnas, tostarp stāvlaukumos. Reibumā tiek veikti arī citi neadekvāti manevri, piemēram, pēkšņa, nekontrolēta kustība atpakaļgaitā, kā rezultātā notiek sadursmes. Nereti tiek bojāta arī infrastruktūra – apgaismes stabi, soliņi, žogi un vārti.

Pērn vidējā pieprasītā summa par alkohola reibumā izraisītiem negadījumiem ir 2666 eiro. Lieli zaudējumi parasti ir ne vien gadījumos, kad ir cietušās personas, bet arī tad, kad alkohola reibumā notiek sadursme ar lauksaimniecības tehniku. Tad izmaksas ir 20 000-50 000 eiro robežās.

Alkohols un auto vadīšana – nesavienojami!

"Lielākā problēma ir tā, ka Latvijā ir atļauts sēsties pie stūres, ja alkohols asinīs ir līdz 0,5 promilēm – tas ir nepareizi!" kategorisks ir Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks. "Šī iemesla dēļ cilvēki pārvērtē savas spējas un izraisa nepatikšanas. Alkohols nav savienojams ar auto vadīšanu!"

"Viena un tā paša cilvēka organisms pie vienādas alkohola devas dažādās situācijās var justies un reaģēt citādi. To nav iespējams prognozēt. Šo reakciju ietekmē vairāki papildu faktori: nogurums un fiziskais stāvoklis. Turklāt liels nogurums pēc sajūtas ir līdzvērtīgs alkohola lietošanai: zūd reakcija un ir iespējams aizmigt pie stūres. Pat ja šķiet, ka "atvēršu logu un kaut kā jau aizbraukšu", aizmigšana var notikt vienā mirklī, tādēļ, ja, braucot pie stūres, nāk miegs, ieteikums ir viens – nebraukt!" uzsver Vanks.

Šampanietis, alus vai konjaks – vienlīdz bīstami

Narkoloģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Ilze Maksima skaidro: "Alkohols ietekmē adaptīvos mehānismus, kas nosaka cilvēka spriestspēju: riskantās situācijās lēmumi var būt neadekvāti, lai arī cilvēkam pašam tā nešķiet. Alkohols no organisma tiek izvadīts ar konstantu ātrumu – 0,13-0,14 promiles stundā. Bet tas, ko nevaram zināt, – kā alkohols organismā ir uzsūcies un kāda ir tā koncentrācija. To ietekmē gan cilvēka dzimums, gan ķermeņa masa, gan pirms alkohola lietošanas apēstais ēdiens. Nav nekādu darbību, ar kuru palīdzību var paātrināt alkohola izvadīšanos no organisma – nelīdzēs ne auksta duša, ne peldes, nekas. Turklāt alkohols ietekmē cilvēka funkcionalitāti. Tas, ka alkohola asinīs nav, nenozīmē, ka cilvēks tā ietekmē nav noguris, un nogurums ietekmē gan reaktivitāti, gan pieņemtos lēmums. Jāņem vērā, ka vielmaiņa pēc alkohola lietošanas ir intensīvi aizņemta ar toksiskās vielas iznīcināšanu ķermenī."

Speciāliste norāda, ka visos dzērienos būtisks ir absolūtā alkohola daudzums, bet tas, kas ietekmē alkohola uzsūkšanās ātrumu, ir ogļskābā gāze: "Dzirkstošajiem dzērieniem, kokteiļiem, alum, sidram uzsūkšanās būs ātrāka nekā stiprajiem dzērieniem. Lai arī alkohola daudzums tajos ir mazāks, alkohola ietekme ir tik strauja, ka ātri tiek zaudēta kritiskā spriestspēja. Līdz ar to doma "iedzeršu alu un braukšu" ir ļoti riskanta. Alkohola saturs alū varbūt arī nav liels, bet efekts un ietekme var būt ļoti jaušama īsā laika periodā un var būtiski ietekmēt auto vadīšanas spējas."