Latvijā sastopamākais dzērājšoferis – vīrietis vecumā no 30 līdz 39 gadiem

"Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā ir ne tikai dzērājšoferu problemātika, tā skar visu sabiedrību. Ir jāmaina attieksme, jo sabiedriskais nosodījums pagaidām nav pietiekams. Tāpēc būtu atbalstāma Skandināvijas pieeja, kas līdzatbildību pie lielām promilēm nosaka arī transportlīdzekļa pasažieriem. Vismazākais, ko cilvēki, kuri sanāk kopā dažādos pasākumos, var darīt, – neļaut sēsties pie stūres dzērumā," norāda satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Divas trešdaļas no pieķertajiem dzērājšoferiem pērn bija smagā alkohola reibumā, nereti bez tiesībām vadīt transportlīdzekli. Diemžēl līdzīga aina apzināta arī līdz šī gada jūnija vidum, kad dzērumā pie stūres bija sēdušies jau vairāk nekā 1530 vadītāju. No tiem 382 gadījumos transportlīdzeklis ir konfiscēts, bet 755 gadījumos no transportlīdzekļa vadītāja, kurš pieķerts reibumā, tiek piedzīta transportlīdzekļa vērtība.

Neapdomīgai rīcībai vadīt transportlīdzekli alkohola reibumā ir vērojama zīmīga korelācija ar alkohola patēriņa rādītājiem, kuros Latvija starp 39 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm atrodas līderpozīcijā. OECD veselības aprūpes pētījumā "Health at a Glance 2022" fiksēts, ka Latvijā alkohola patēriņš vienai personai gadā sasniedz 12,1 litru.

"Mēs ieņemam pirmās vietas ne vien alkoholu lietojošu cilvēku, bet arī izdzertā alkohola daudzuma ziņā. Sabiedrībā alkohola lietošana tiek neadekvāti normalizēta. Bieži neapdomīga lietošana izraisa gan atkarību, gan personības izmaiņas. Attīstās degradācijas process, kurā pazūd kritika pret savu stāvokli un izraisītajām sekām," atgādina psihiatre un narkoloģe Rita Kuzņecova.

Viņa arī atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, uzsverot, ka nav tādas alkohola devas, kas nebūtu kaitīga veselībai vai transportlīdzekļa vadīšanai. Kuzņecova mudina katru rādīt pozitīvu piemēru citiem ar labu pašsajūtu bez apreibinošām vielām un uzņemties atbildību par savas rīcības sekām.