Skārienjutīgie ekrāni ir vecāki par 30 gadiem
Pirms diviem gadu desmitiem auto saloni bija vienkārši un diezgan līdzīgi: aiz stūresrata vadītāja priekšā bija vienkāršs mērinstrumentu panelis ar pāris lielākiem un dažiem mazākiem cipariem, centrālā konsole ar gaisa kondicionēšanas ciparnīcām un radio. Vienkārši, skaidri un pazīstami lielākajai daļai autovadītāju šodien uz ceļa. Bet, attīstoties transportlīdzekļiem, pievienots arvien vairāk komforta un drošības aprīkojuma, kā arī arvien vairāk pogu salonam.
"Premium" segmentā pogas lēnām aizstātas ar displejiem. Tajos bija plašākas multimediju izvēlnes un pirmās navigācijas sistēmas. Pirmās atpakaļskata kameras atviegloja braukšanu atpakaļgaitā un automobiļa novietošanu stāvvietā. Taču šodienas auto salons izskatās pavisam citāds. Šobrīt tajos valda skārienekrāni.
Taču ekrāni nav nekas jauns. Pirmo skārienekrānu ieviesa jau 1986. gadā "Buick Riviera" modelī. Tolaik divkrāsu katodstaru lampa varēja kontrolēt 91 funkciju, taču uz autovadītājiem tas iespaidu neatstāja. Viņi sūdzējās, ka tas novērš uzmanību un ka pīkstieni, kas pavadīja katru klikšķi, ir kaitinoši. Taču laiki ir mainījušies, un autovadītāji tagad dod priekšroku automašīnām ar lielākiem ekrāniem.
Tendence ir skaidra. Šodien tirgū būtu grūti atrast jaunu auto bez skārienekrāna. Katram tāds ir - no lielākajiem līdz mazākajiem. "Mercedes-Benz EQS" lepojas ar vislielāko ekrānu tirgū – 1,2 metrus plato "Hyperscreen", un ar inovācijām pārsteidz pat mazākie pilsētas auto. Piemēram, "Peugeot 208" automobilī svarīgākie dati autovadītājam tiek parādīti trīsdimensiju displejā, savukārt
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv