Vidējā braukšanas ātruma radari – tie Latvijā ir uzstādīti jau vairāk nekā 10 vietās, bet vēl nav ieviesti ekspluatācijā, jo birokrātisku apstākļu dēļ vēl nav verificēti. Tomēr TV raidījuma "Zebra" vadītājs Pauls Timrots veicis eksperimentu, kas tikai rada papildu jautājumus.
"Dzīvē jau nekad nezini, kāds ir tavs vidējais braukšanas ātrums – piemēram, pabrauci kādu ceļa posmu aiz smagā auto, apdzini to un saproti, ka ir mazliet "bonusiņš" ātruma rezervē, jo biji aiz tā aizkavējies. Bet cik aizkavējies? Vai vispār biji aizkavējies? Vai tas ko maina tajā vidējā ātruma aprēķinā, tā ilgi braucot," spriež Timrots.
"Bet varbūt esi ļoti apzinīgs autovadītājs un brauc kruīza kontrolē uz iestatītiem 90 km/h. Bet mēs jau nezinām, cik tas automašīnas spidometrs un odometrs ir precīzs! Esmu braucis ar automašīnu, kura pie spidometrā rādītiem 100 km/h "melo" pa 7-8 km/h. Ir arī auto, kuri "nemelo" nemaz, bija man arī auto, kas meloja par tikai 4 km/h. Vakar braucu ar kravas busiņu, tam spidometra rādījums no reālā braukšanas ātruma atšķīrās par 2 km/h," pieredzē dalās "Zebra" vadītājs.
Lai noskaidrotu, cik ātri cilvēki brauc pa Latvijas šoseju, Pauls Timrots paņēma ātruma radaru un pamērīja satiksmes plūsmu. Posmā, kur atļauts braukt ar 90 km/h, pārsvarā visi brauca no 70 līdz 115 km/h.
Un arī šobrīd, kad vairākus gadus darbojas stacionārie fotoradari, autovadītāji ir ievērojuši, ka cits neatceras, cik šajā posmā ir atļautais ātrums, un drošs paliek drošs, ātrumu samazina par vairāk nekā 20 km/h, bremzējot plūsmu un apdraudot citus, kas var ietriekties aizmugurē. "Gan jau būs arī tādi, kuri visu vidējā ātruma kontroles zonu "zāģēs" uz 70 km/h, jo neatcerēsies, cik šajā posmā bija atļautais. Tikumi mainīsies, tas nu ir skaidrs," uzskata Timrots.
Posmā uz Tallinas šosejas (A1) "Zebra" nomērīja ar hronometru, ka no vidējā ātruma rada uzskaites sākuma punkta līdz beigu punktam, braucot ar konstantiem 90 km/h, paiet 3 minūtes un 58 sekundes. "Latvijas Valsts ceļu" mājaslapā rakstīts, ka uz šī ceļa radars uzstādīts 6,6 kilometru posmā. Pēc aprēķina izriet, ka Timrots braucis ievērojami ātrāk – ar 99,8 km/h. Kaut kas neiet kopā… Arī automašīnas odometrs, kam varbūt nevar pilnībā ticēt, liecināja, ka ceļa posms no vidējā ātruma kontroles sākumam līdz beigām ir nevis 6,6 km, bet gan 5,9 km. Un veicot aprēķinu ar 5,9 km attālumu, sanāk, kā rādījis spidometrs – Timrots braucis vidēji ar 89,2 km/h. Melo automašīna vai tomēr radari ierakti, kā pagadās?
Lai pārbaudītu šo ceļa posmu vēlreiz, Timrots aizņēmās automašīnu, kas aprīkota ar rallija sportistiem specializētu datoru "Terratrip", kas izmanto vienlaicīgi 48 navigācijas satelītus un sola īpaši augstu mērījuma precizitāti ar kļūdu 0,2% apmērā. Tas nozīmē, ka uz vienu mērīto kilometru kļūda tam ir līdz divi metri. Tas starp abiem radariem parādīja praktiski tādu pašu attālumu, kā standarta automobiļa odometrs – 5,95 km.
"Ja arī tiem citiem vidējā ātruma radara "puļķīšiem" un viņu datiem par attālumiem ir tāda pati laža, mēs vēl dabūsim diskutēt, cik kurš ir nobraucis un kāds bija vidējais braukšanas ātrums. Maz kas tur pēc projekta bija rakstīts – ierakstīja tur, iestādīja citur, papīros ierakstīja, ka iestādīja tur, kur projektēts… Tas nav joks sešos kilometros par puskilometru kļūdīties! Tas var cilvēkiem maksāt daudz naudas!" rezumē Pauls Timrots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
