Elektroauto ir viena no tām nozarēm, kas attīstās ārprātīgā tempā. Miljardos mērāmi ieguldījumi platformās, piedziņā un dažādās tehnoloģijās dod rezultātus, tāpēc šo spēkratu spējas uzlabojas ne vairs pa gadiem, bet pa mēnešiem. Turklāt nu jau lielākās potenciālo pircēju bažas atkāpjas otrā plānā, jo tagad ar elektromašīnu droši var doties arī garos ceļojumos pa visu Eiropu.
Pie šāda secinājuma nonācis Vācijas automobilistu klubs (ADAC (Allgemeiner Deutscher Automobil-Club)), kas ir viena no lielākajām auto asociācijām Eiropā un apvieno aptuveni 21 miljonu biedru.
ADAC veicis plašu pētījumu par jaunākajiem elektroauto un ieguvis reālā pieredzē balstītus skaitļus par uzlādes ātrumu. Atbilstoši ADAC "Ecotest" metodikai uzlādes jauda tika mērīta ar vienādu akumulatoru temperatūru, un nobraukuma rezerve tika aprēķināta jauktam ciklam, kas ietver braukšanu pa pilsētu, pa vietējas nozīmes ceļiem un autostrādi. ADAC testi atklāja, kuri elektroauto vislabāk uzlādējas ātrajās stacijās, ko autobraucēji parasti arī izmanto garos maršrutos.
Ekspertu secinājums – gandrīz visus pašreizējos elektroauto, kuriem ražotāji sola 400 un vairāk kilometru sniedzamību, bez bažām var izmantot gariem braucieniem, jo to enerģijas rezerves papildināmas patīkami ātri.
"Arī mana pieredze liecina, ka droši var braukt garus gabalus. Tikai es teiktu, ka ik pēc 300 kilometriem tomēr vajadzētu apstāties un atpūsties, bet tas attiecas arī uz iekšdedzes mašīnām. Dzīvē gan šādas pauzes nākas taisīt gluži dabisku apsvērumu dēļ. Kur nu vēl, ja ceļo ar bērniem, – tad vienā piegājienā nobraukt vairāk diez vai iznāks," saka auto vēstures servisa "autoDNA" vadītājs Agris Dulevičs.
Līderi ātrajās stacijās
Tieši braucot ātri, respektīvi – pa šoseju, elektriskie spēkrati patērē visvairāk enerģijas, un tas nozīmē, ka akumulators jālādē biežāk. Ja priekšā ilgs brauciens, neviens pa ceļam nevēlas kaut kur lieki kavēties vairāk par pusstundu. Tāpēc ADAC speciālisti vērtēja, cik kilometru rezervi konkrēti modeļi spēj atgūt 10, 20 un 30 minūtēs.
Izmēģinājumos noskaidrojās, ka lielākās uzlādes ātruma priekšrocības dod 800 voltu sistēma. Testēto auto vidū tāda bija "Hyundai Ioniq 5", kā arī daudz dārgākajiem "Genesis GV60", "Porsche Taycan" un "Audi e-tron GT". Vērtētāji atzinīgi atsaucās arī par "Mercedes-Benz EQS" un "BMW i4" ar 400 V sistēmu. Tie tāpat uzrādīja lieliskus rezultātus – arī šo auto īpašnieki var rēķināties ar prāvu lādiņu, atvēlot uzlādei vien mazliet vairāk laika.
No 50 testētajām mašīnām vislielāko rezervi 10 minūtēs ieguva "Porsche Taycan" (200 km), "Hyundai Ioniq 5" (180 km), "Audi e-tron GT" (179 km) un "BMW i4" (176 km).
Pēc 20 minūtēm vadībā izvirzījās "Porsche Taycan" un "Mercedes-Benz EQS 450" (pa 304 km), un abiem cieši sekoja "Mercedes-Benz EQE" (303 km) un "Hyundai Ioniq 5" (302 km).
Pie pusstundas atzīmes līderpozīcijas pārņēma lielie luksusmodeļi: "Mercedes-Benz EQS 450" (423 km), "Mercedes-Benz EQE" (400 km), "Mercedes-Benz EQS 580" (395 km) un "BMW i7 xDrive60" (377 km). Savukārt "Hyundai Ioniq 5" ieguva 345 km rezervi, bet "Porsche Taycan" – 331 km.
"Attiecībā uz elektromašīnām, kas ar vienu uzlādi nobrauc 400 km un vairāk, vairs nav pamata runāt par neērtībām saistībā ar uzlādi. Protams, ar nosacījumu, ka izvēlētajā ceļā ir pietiekami attīstīta infrastruktūra. Taču arī tā tiek pilnveidota ļoti strauji," saka Agris.
Neliels mājasdarbs
Līdz ar elektroauto attīstību un infrastruktūras paplašināšanos galvenais izaicinājums nu jau ir nevis veicamais attālums bez apstāšanās, bet gan brauciena plānošana un sagatavošanās. Ir jāizvērtē maršruts un jānoskaidro, kādi uzlādes punkti ir pieejami pa ceļam un kas ir to operatori.
"Tas nozīmē lejupielādēt šo operatoru lietotni, izlasīt pakalpojumu noteikumus, ievadīt maksājumu kartes datus un aktivizēt to. Tas uzlādi uz vietas padarīs ievērojami vienkāršāku un ātrāku. Pretējā gadījumā var nākties svīst pie uzlādes stacijas, neveiksmīgi mēģinot kaut ko aktivizēt vai meklējot lietošanas instrukciju angļu valodā," skaidro Agris Dulevičs.
Garu braucienu gadījumā jāvērtē ne tikai uzlādes laiks, bet viss process kopumā. Staciju operatori mēdz piesaistīt lietotājus, piedāvājot atlaides vai citus labumus, un tam ir vērts pievērst uzmanību.
"Pats apstāšanās laiks, proti – 10 līdz 30 minūtes, pēc kura iespējams nobraukt 300 kilometrus, jau ir pietiekami īss, lai lielākā daļa cilvēku to neuztvertu kā apgrūtinājumu," domā Agris.
Atšķirīgas stratēģijas
Testu laikā ADAC eksperti pievērsa uzmanību ne tikai uzlādes ātrumam, bet arī līknei. Ražotāji parasti norāda maksimālo uzlādes jaudu un šo līkni nepublisko. Taču īpašnieki no pieredzes zina, ka dažreiz mašīnas uzlādējas ātrāk, citreiz lēnāk. Parasti ir tā – jo tukšāks akumulators, jo ātrāk piepildās, un attiecīgi otrādi – jo pilnāks, jo lēnāk. Tas ir saistīts ar akumulatoru un to vadības tehniskajām īpašībām un aizsardzību. Tieši uzlādes intensitāte nosaka rezervju apjoma atšķirības pēc 10, 20 un 30 minūtēm.
Dažādi ražotāji akumulatora aizsardzības vārdā izmanto noteiktas uzlādes stratēģijas, kas mēdz būt visai dažādas. Apkopojot uzlādes līknes, ADAC nonāca pie secinājuma, ka visefektīvāk laiks tiek ietaupīts, ja uzlāde tiek sākta ar patukšu akumulatoru. Un jo efektīvāk darbojas ātrā uzlāde, jo elastīgāk mašīnu var izmantot gan ikdienā, gan garākos braucienos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
