Pirmdien uz Rīgas apvedceļa sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Kā darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.

Nākamie posmi, kuros tiks veikta verifikācija un kuri sāks darboties, būs uz Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km), uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km), kā arī uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km). Par vidējā ātruma kontroles sistēmas darbības uzsākšanu šajos posmos tiks sniegta papildu informācija.

Kas izrakstīs sodus

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu Par policiju, sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, piestāda un administrē Valsts policija.

Kā izvēlējās posmus, kuros uzstādīt vidējā ātruma kontroli

Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi tika izvēlēti, ņemot vērā CSNg statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).

Lietuvas pieredze

Lietuvā patlaban darbojas 131 vidējā ātruma kontroles posms, un statistika liecina, ka tas ievērojami uzlabo satiksmes drošību. 28 no esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem Lietuvā darbojas kopš 2021. gada, un cietušo skaits šajos posmos ir samazinājies par 70%, salīdzinot ar periodu pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas. Līdz 2021. gadam šajos posmos vidēji ceļu satiksmes negadījumos bija 80 ievainotie un septiņi bojāgājušie, savukārt pēc vidējā ātruma sistēmas uzstādīšanas 2021. gadā – 26 cietušie un divi bojāgājušie. Līdz 2024. gadam Lietuvā plānots ieviest vēl 27 vidējā ātruma kontroles posmus.