Vieglo auto elektrifikācija progresē diezgan strauji. Vairums mūsdienu elektroauto reālos apstākļos ar vienu uzlādi veic 300–500 km ar vienu uzlādi, tādējādi apmierinot to patērētāju vajadzības, kuri nebrauc daudz vai lielus attālumus mēro reti. Turpretim komercauto sektorā elektrifikācija notiek daudz lēnāk, jo uzņēmumiem ir svarīga gan automobiļa cena, gan attālums, ko tas var nobraukt, kā arī "liekā" svara un sliktākas aerodinamikas dēļ efektivitātes ziņā mikroautobusi zaudē vieglajiem auto.
Uzņēmuma autoparka automobiļiem jāspēj nepārtraukti būt kustībā, un novietot to uz ilgāku laiku pie uzlādes stacijas ir neefektīva laika izmantošana. Un te nav runa tikai par kravas pārvadāšanu. Ar šādiem automobiļiem ātri un ekonomiski var pārvadāt arī cilvēkus, piemēram, lai nokļūtu no jebkuras Latvijas vietas arī uz Alpu slēpošanas trasēm.
Lai arī pagaidām mikroautobusu jomā nekādu lielo elektrifikācijas vilni nejūt, tomēr arī šis segments pakāpeniski mainās. "Volkswagen Multivan" piedāvā "plug-in" hibrīdu, elektrisks ir "ID.Buzz", bet jaunās paaudzes "Ford Tourneo Custom" līdzās populārajām dīzeļdzinēja versijām jau šobrīd piedāvā gan teicamu "plug-in" hibrīdu, gan pilnībā elektrisku "E-Tourneo" modeli. Tāpat Latvijā vairs nav iespējams pasūtīt "Peugeot Traveller" ar iekšdedzes dzinēju, jo pieejams ir tikai pilnībā elektriskais modelis. Galu galā Eiropas Savienības stingrie emisijas standarti mudina ražotājus aizvien nopietnāk pievērsties elektrifikācijai. Bet vai šī nozare ir gatava elektrifikācijai?
Potenciālie izmantošanas virzieni
"Elektriskie komercauto pagaidām vēl nav tik pieprasīti, lai gan, protams, ir klienti, kas tos ir nopirkuši vai nomā. Arī Latvijā vairāki uzņēmumi ir iegādājušies elektriskos mikroautobusus. Tiem autoparkiem, kuru automobiļi nav nepārtrauktā kustībā, ar vienu uzlādi pietiek veselai dienai, bet tad uzlādēt var pa nakti. Varu minēt dažus uzņēmumus, piemēram, logu mazgāšanas pakalpojumu sniedzējus, kas elektrisko automašīnu pirkuši tikai tādēļ, ka tas Vecrīgā var izmantot bezmaksas autostāvvietas un tādējādi var būtiski ietaupīt naudu," saka "Kursors.lv" auto apskatnieks Māris Gaugers.
Latvijā viens no lielākajiem elektrisko mikroautobusu parkiem pieder DHL kurjerpastam, kas šī iemesla dēļ pagājušajā ziemā nonāca ziņu virsrakstos visā pasaulē. Vācijas uzņēmums "Deutsche Post DHL" noslēdza līgumu ar "Ford" par vairāk nekā 2000 elektrisko mikroautobusu piegādi. Pilsētā ar tiem var nobraukt pietiekami daudz, lai varētu strādāt visu dienu.
Starp citu, "Deutsche Post DHL Group" ir noteicis mērķi – līdz 2030. gadam 60% tā globālā autoparka jeb 80 000 transporta vienību būs ar elektrisko piedziņu. Savukārt 2050. gadā uzņēmuma loģistikai jāsasniedz nulles emisija.
"Elektriskie mikroautobusi, manuprāt, ir ideāls transportlīdzeklis ikvienai sevi cienošai viesnīcai, kas saviem viesiem organizē transfēru. Cik kilometru ir no lidostas līdz jebkuram punktam Rīgā? Nekāds dižais attālums tas nav, tāpēc šādai automobiļi šeit būtu pat ļoti noderīgas. Tāpat tās būtu piemērotas arī dažādām sociālajām iestādēm, kas, piemēram, ved invalīdus uz slimnīcām. Un, protams, šādus mikroautobusus derētu iegādāties valsts iestādēm. Tām būtu jārāda sabiedrībai piemērs un jāizvēlas videi saudzīgs transportlīdzeklis," uzskata žurnāla "Klubs" auto apskatnieks Toms Timoško.
"Es teiktu, ka dīzeļa mikroautobusus, ko Latvijā izmanto valsts uzņēmumi, drīzumā vajadzētu aizstāt ar elektriskajiem vai plug-in hibrīdiem. Tā būtu patiesi eiropeiska pieeja – valsts sektoram publiskajos iepirkumos izvēlēties elektrotransportu," saka Māris Gaugers.
Mikroautobusi interesē arī neierastu segmentu
Pēdējos desmit gados ražotāji minivenu kvalitātes, braukšanas un funkciju uzlabošanai ir pievērsuši lielu uzmanību, un ir redzami arī rezultāti – tie aizvien vairāk interesē privātos pircējus. Galu galā jaunās paaudzes pasažieru busiņi būtiski atšķiras no saviem komerciālajiem analogiem un var lepoties ar bagātīgu aprīkojumu un diezgan greznu interjeru. Automātiskā pārnesumkārba, ādas sēdekļi, klimata kontrole, navigācija un LED lukturi – tad viss šajā klasē vairs nav pārsteigums; dažu modeļu aprīkojuma saraksts konkurē pat ar vidējās klases vieglo auto priekšrocībām.
Kaut arī SUV un krosoveri popularitātes ziņā apsteidz tradicionālos minivenus, lielākām ģimenēm šīs augstās, bet salīdzinoši kompaktās automašīnas bieži vien šķiet pārāk šauras. Turpretī plašajā mikroautobusa salonā visi var ērti sasēsties un ir arī pietiekami daudz vietas bagāžai. Toms Timoško piekrīt, ka elektrifikācija nebūt neder visiem uzņēmumiem, savukārt ģimenēm gan elektroautomobilis varētu būt labs variants.
Ja ar elektrību nepietiek, variants ir 'plug-in' hibrīds
"Mūsdienu mikroautobusus cilvēki uzskata par vieglo transportlīdzekli, un īpaši pieprasīti tagad ir tieši šādi hibrīdi. Es uzskatu, ka šai segmentā hibrīdtehnoloģija ir ļoti piemērots risinājums. Mikroautobusi ar benzīna dzinēju vienmēr ir pastāvējuši, taču to bija maz. Tas tāpēc, ka dīzeļdzinēja automobiļi degvielas patēriņa un gaitas ziņā vienkārši bija pārāki. Tagad hibrīdi ievērojami pārspēj tradicionālos benzīna agregātus, un modernās tehnoloģijas uzrāda izcilus rādītājus uz lielceļa, bet pilsētā pat pārspēj dīzeļdzinējus. Bet – kā zināms – mūsdienās cilvēki daudz brauc tieši pilsētas robežās," saka Toms Timoško.
Patlaban vismaz Latvijas tirgū nav lielas izvēles mikroautobusiem ar "plug-in" hibrīda piedziņu. Divi no tiem ir "Volkswagen Multivan" un "Ford Tourneo Custom", kurā ir 2,5 litru iekšdedzes dzinējs no "Kuga" modeļa, kas pašlaik ir Eiropā vislabāk pārdotais "plug-in" hibrīds. Tas apvienots ar 16,5 kWh akumulatoru, kas tikai ar elektrību ļauj nobraukt gandrīz 60 km.
"Katrā ziņā ikvienam uzņēmējam un ne tikai uzņēmējam, kas plāno iegādāties automobili, es ieteiktu atcerēties – masveidīga videi saudzīgu automašīnu ienākšana ir tikai laika jautājums," saka Māris Gaugers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
