28% vecāku ļauj bērniem automašīnā neizmantot speciālo sēdeklīti

Tāpat 61% aptaujāto atklājuši, ka radušās diskusijas ar ģimenes locekļiem, lai pārliecinātu tos izmantot autosēdeklīti, pārvadājot bērnus. Arī Valsts policija apstiprina, ka ikdienā uz ceļa nereti novērotas automašīnas, kurās bērni brīvi pārvietojas pa salonu, sēž klēpī automašīnas vadītājam vai citiem pasažieriem, tā radot būtisku apdraudējumu viņu veselībai un dzīvībai. Tas liecina par vecāku bezatbildību un paviršu attieksmi pret bērnu drošību.

Aptaujā secināts, ka kopumā 11% vecāku bieži atļauj bērniem, braucot automašīnā, neizmantot autosēdeklīti, tikmēr 17% to ļauj dažreiz. 66% nekad neļauj bērniem braukt automašīnā, neizmantojot vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti vai paliktni.

Savukārt vaicāti, vai viņiem ir bijušas diskusijas, strīdi ar citiem ģimenes locekļiem par nepieciešamību bērnu pārvadāšanai automašīnā izmantot autosēdeklīti vai paliktni, piemēram, viens no ģimenes vai tuviniekiem ir uzskatījis, ka tas īsos pārbraucienos nav nepieciešams, 61% vecāku atbildēja apstiprinoši. 13% respondentu šādas diskusijas ir bijušas bieži, bet 48% - dažkārt. 39% atbildēja, ka strīdi par šiem jautājumiem viņu ģimenes locekļu, tuvinieku vidū nav bijuši.

Aivars Aksenoks, CSDD valdes priekšsēdētājs, norāda: "Bērna pareiza pārvadāšana automašīnā, gan lietojot atbilstošu autosēdeklīti, gan pareizi sasprādzējot drošības jostu, ir izšķiroša straujas bremzēšanas gadījumā vai notiekot ceļu satiksmes negadījumam. Jāatceras, ka satiksme ir visu tajā iesaistīto dalībnieku mijiedarbība, un, pat ja autovadītājs brauc priekšzīmīgi, nav iespējams paredzēt citu satiksmes dalībnieku kļūdas vai pārkāpumus, kuru rezultātā strauji jābremzē vai jāveic neparedzēts manevrs. Tas ir arī vecāku un pieaugušo atbildības un attieksmes jautājums, un šajā ziņā vecāku pienākums ir rādīt saviem bērniem priekšzīmi jau no pirmā brauciena, gan piesprādzējoties pašiem, gan pārvadājot bērnus automašīnā pareizi."

Nelietojot autosēdeklīti, bērni avārijās visbiežāk gūst politraumas

Ja brīdī, kad bērns nav piesprādzēts autosēdeklītī, notiek nelaime un automašīna iekļūst avārijā, viņš ir apdraudēts visvairāk.

Turpina Andis Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks: "Piemēram, strauji atveroties gaisa spilvenam, tas var smagi traumēt bērnu. Tikpat bīstamas ir situācijas, kad trieciena brīdī bērns burtiski lido auto salonā vai izkrīt pa auto logu. Bērnu var traumēt arī viņam blakus novietotie priekšmeti un neatbilstoši pārvadāts mājdzīvnieks. Apzinoties ceļu satiksmes negadījumu nopietnību, sabiedrības uzskatiem par autosēdeklīša lietošanu ir jāmainās. Ir vienkārši aizbildināties ar stāstiem par to, "kā mūs bērnībā pārvadāja bez autosēdeklīšiem", taču avārijas brīdis ir pavisam cita realitāte. Tāpēc laikus un regulāri trenētiem drošības paradumiem, piesprādzējot automašīnā gan sevi, gan atbilstošā autosēdeklītī arī savus bērnus, ir būtiska ietekme."

Tikmēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pieredze liecina, ka bērni, kuri tiek pārvadāti automašīnā bez autosēdeklīša, negadījumos visbiežāk gūst politraumas, traumējot iekšējos orgānus, mugurkaulu un galvu.

Kad runa ir par drošību, nedrīkst ļauties bērnu niķiem

Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas psihiatre Karīna Beinerte norāda, ka vecāki ļoti bieži pieļauj atkāpes drošības noteikumu ievērošanā tieši brīžos, kad bērns niķojas, taču tam nekādā gadījumā nevajadzētu būt attaisnojumam.

"Vislabāk vecākiem drošības noteikumus ģimenē iedibināt, kamēr bērni ir mazi, turklāt šajos jautājumos jābūt nelokāmiem. Jā, tas nozīmē, ka jāiztur bērnu negribēšana vai raudas, savukārt, bērniem pieaugot, šie jautājumi jāuztur arī tad, ja ģimenē ir kāds, kura viedoklis drošības jautājumos balstās pieņēmumos un mūsdienu satiksmes drošības kontekstā ir novecojis. Protams, bērni ir ļoti dažādi, ar dažiem nākas strādāt intensīvāk, lai ceļu satiksmes drošības noteikumi tiktu ievēroti, līdz ar to vecākiem ir jāapbruņojas ar pacietību un jāturpina strādāt ar bērnu, lai noteikumu ievērošana tiktu pieņemta kā paradums," norāda bērnu psihiatre Karīna Beinerte.

Kampaņa 'Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme'

Ar mērķi veidot izpratni par pieaugušo atbildību bērnu un jauniešu satiksmes drošības nodrošināšanā, kas ilgtermiņā samazinātu ceļu satiksmē cietušo bērnu un jauniešu skaitu un palielinātu bērnu un jauniešu skaitu, kuri lieto drošības līdzekļus, piemēram, bērnu sēdeklīšus, ķiveres, atstarotājus u.tml., 27. jūlijā CSDD, Bērnu slimnīca un Valsts policija uzsāka kampaņu "Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme", kas aicina visus pieaugušos, bet jo īpaši vecākus, atcerēties, ka bērni no viņiem mācās arī, kad runa ir par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un drošu rīcību uz ceļiem.

Kampaņa vērš uzmanību uz trim būtiskām situācijām ceļu satiksmē, kad cieš bērni, aicinot vecākus lietot bērna vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti līdz viņš sasniedz 150 cm augumu, bērnu vienmēr tajā piesprādzējot; aicinot ievērot, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam, pārvietojoties ar velosipēdu, ķivere jālieto obligāti, un tā ir ieteicama ikvienam velobraucējam; aicinot izglītot bērnus, ka līdz 14 gadu vecumam ar elektroskrejriteni nedrīkst braukt.

Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, Valsts policiju un "If Apdrošināšana". Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.

Aptauja tika īstenota 2023. gada jūlijā sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 700 Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir bērni vecumā līdz 14 gadiem.