Vien pirms dažām dienām starptautiskajā izstādē Minhenē pasaules pirmizrādi piedzīvoja jaunais kompaktais universālis "Opel Astra Sports Tourer Electric" ar elektrisko piedziņu. Tomēr vēl pirms "Astra" vairākas autobraucēju paaudzes "Opel" markas piedāvājumā iekāroja "Kadett" sērijas mašīnas. Tagad viena no tām svin apaļu jubileju: tieši pirms 50 gadiem dienas gaismu ieraudzīja "Kadett C" – zibens zīmola kompaktklases dižpārdokļa trešā paaudze, kas bija daudzveidīgāka nekā jebkura cita modeļu saime pirms tās.
70. gados visu nosaka daudzveidība
"Kadett C" modeļu klāstam laikā no 1973. līdz 1979. gadam bija daudz seju – tas varēja būt gan pārdomāts ģimenes auto, gan šiks otrais auto ar praktisku bagāžas nodalījuma vāku, gan sportiska kupeja. "Opel Kadett C" bija tīras virsbūves formas, jauna priekšējā neatkarīgā dubultsviru balstiekārta un aizmugurējo riteņu piedziņa, un tas debitēja 1973. gada vasaras beigās.
Ar jauno modeli "Opel" savus klientus izlutināja, jo katrs varēja izvēlēties tieši savai gaumei atbilstošāko "Kadett" variantu. Trešās paaudzes "Kadett" sākotnēji bija pieejams kā divu un četru durvju sedans standarta un luksusa versijās, kā trīs un piecu durvju universālis un arī kā kupeja.
Vēlāk sekoja daudzi citi varianti, jo "Kadett C" jau izstrādes sākumā bija iecerēts kā pasaules auto. Tas tika ražots ne tikai uz konveijeriem Vācijā, bet arī Lielbritānijā, kur "Vauxhall" rūpnīcā tapušais modelis bija pazīstams kā "Chevette". Ar nedaudz modificētu virsbūvi un tehnoloģijām, pielāgotām vietējiem apstākļiem, to ražoja arī Āzijā, Austrālijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
Vācijā "Kadett C" sākotnēji tika iebūvēts efektīvs 1,2 litru dzinējs ar 52 ZS un 60 ZS jaudu. 1975. gada sākumā dzinēju gammu papildināja īpaši ekonomisks viena litra benzīna motors ar 40 ZS, bet tradīcijas "Opel" turpināja ar 1975. gadā prezentēto 105 ZS "GT/E Rallye Kadett", kam bija dzinējs ar degvielas iesmidzināšanas sistēmu.
Pirmais 'Kadett' ar trīs punktu drošības jostām
"C" paaudze 1973. gadā kļuva par pirmo "Kadett", kam priekšējās sēdvietas bija aprīkotas ar trīs punktu drošības jostām. Tām bija stiprinājumi vidējo statņu augšā un apakšā, kā arī fiksācijas punkts slēdzenēs starp sēdekļiem. Tā kā šādas drošības jostas varēja viegli lietot ar vienu roku, tās pieņēma un sāka izmantot pat tie braucēji, kas piesprādzēšanos līdz tam uzskatīja par apgrūtinājumu. Turklāt pat ar piesprādzētu drošības jostu visas pogas un slēdži bija viegli aizsniedzami un rādītāji viegli nolasāmi. Tā bija pārdomāta ergonomika, kas šī laika mašīnās nebija pašsaprotami.
"Kadett C" lielākā tehniskā inovācija bija dubultsviru priekšējā balstiekārta ar spirālatsperēm. Visām versijām standarta aprīkojumā bija stabilizatora stienis, un, lai vadāmību padarītu vēl labāku, šķērsbāze bija par 20 mm platāka nekā iepriekšējam modelim. Pilnveidotā aizmugurējā ass strādāja perfektā harmonijā ar priekšējo asi, tā nodrošinot neitrālu vadāmību un augstu aktīvās drošības līmeni. Sadursmes gadījumā traumu risku mazināja tādi elementi kā triecienu absorbējoša stūres iekārta, deformācijas zonas priekšā un aizmugurē, kā arī pats salons, kas būtībā bija īsta drošības šūna.
Tāpēc nav pārsteigums, ka "Kadett C" tika izmantots kā bāze 1974. gada eksperimentālajam drošības testu auto "OSV 40". Sadursmes un apgāšanās gadījumā pasažierus aizsargāja stingras gareniskās un šķērseniskās sijas, kā arī pastiprinātas durvis un sliekšņi. Auto bija paredzēts, lai izturētu frontālu sadursmi ar fiksētu šķērsli, braucot ar ātrumu 65 km jeb 40 jūdzes stundā, – tas attiecīgi ir iekodēts šī eksperimentālā auto nosaukumā.
Ar šo sērijveida mašīnai pietuvināto prototipu "Opel" parādīja, ka optimālu pasīvo drošību var panākt ne tikai lieliem un smagiem, bet arī ar kompaktiem un viegliem auto, jo "OSV 40" svēra tikai 960 kilogramus. Pieredze, ko "Opel" guva "OSV 40" izstrādes gaitā un testos, tika izmantota daudzos nākamajos sērijveida modeļos.
Sportiski panākumi ar 'Kadett GT/E'
Ar 1975. gadā debitējušo "Kadett GT/E" "Opel" parādīja, ka trešās paaudzes "Kadett" ir ne tikai drošs, bet arī sportisks. Tā 1,9 litru dzinējs ar "Bosch L-Jetronic" degvielas iesmidzināšanas sistēmu attīstīja 105 ZS, kas aptuveni 900 kilogramus smagajam auto nodrošināja maksimālo ātrumu 184 km/h.
Tā fascinējošais dizains īpaši priecēja autosporta fanus: virs viduslīnijas "GT/E" bija spilgti dzeltens, bet zem tās – melns. Toreiz par "GT/E" sapņoja ne tikai gados jaunie autobraucēji – 1976. gadā pie 225 ZS rallija "Kadett GT/E" stūres sēdās pazīstami "Opel" rūpnīcas piloti Valters Rērls un Rauno Āltonens un demonstrēja ievērības cienīgu startu Montekarlo un Portugāles rallijos. Pie tam Rērls ar stūrmani Johenu Bergeru – pirmo profesionālo stūrmani Vācijā – Montekarlo rallijā sensacionāli izcīnīja ceturto vietu. Ražotāju ieskaitē "Opel" nokļuva pat otrajā vietā.
1976. gadā "Opel" izlaida "Kadett", kas piedāvāja citādu braukšanas baudu. Tas bija "Aero", kas vadītājam un pasažieriem ļāva sajust vēju matos, dodoties gan tuvos, gan tālos braucienos. Virsbūves speciālisti no Štutgartē bāzētās firmas "Baur" kompakto "Kadett" pārveidoja par neredzētu kabrioletu ar drošības stieni, "Targa" tipa jumtu un atvāžamu pārsegu. "Aero" būtībā apvienoja vairākas mašīnas vienā: kabrioletu, brīvdienu un ģimenes auto, kā arī universālu braucamo pilsētai un piepilsētai. Mūsdienās "Kadett Aero" tiek uzskatīts par leģendāru klasiku, kas piesaista entuziastu uzmanību daudzos seno auto saietos.