Savukārt Rīgā, starptautiskā forumā "Ūdeņradis mobilitātei un enerģijai" tikās Latvijas un Eiropas enerģētikas eksperti un tehnoloģiju piegādātāji, kuri apmainījās ar pieredzēm par efektīvu ūdeņraža pielietojumu, izaicinājumiem un finansējuma piesaisti.
Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz, ka līdz 2031. gadam uz ES galvenajiem autoceļiem ik pēc 200 kilometriem jābūt ūdeņraža uzpildes stacijai. Lai arī Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā ir ūdeņraža uzpildes stacija, tā ir arī vienīgā Baltijas reģionā, kurai nav ūdeņraža izmantošanas stratēģijas, tādēļ Latvijas Ūdeņraža asociācija ar partneriem aktīvi strādā, lai parādītu iespējas ūdeņraža efektīvam pielietojumam enerģētikā un citās jomās.
"Mūsu mērķis projekta ietvaros ir Austrumeiropā mazināt kūtrumu un veicināt izpratni par inovācijām. Starptautiskais forums bija vērtīga pieredzes apmaiņa, iespēja gūt zināšanas par to, kā var iegūt finansējumu, kas to var izdarīt un kā to tehnoloģiski nodrošināt, bet galvenais, tā bija iespēja vietējiem speciālistiem satikties ar ārvalstu partneriem un dibināt jaunas partnerības. Vēlamies parādīt, ka mēs arī varam, tāpēc ir vajadzīga izpratne valsts, atbildīgo ministriju līmenī, atbildīgu lēmumu pieņemšana un īstie partneri," pārliecību pauž Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis un "Hydrogen Europe" izpilddirektora padomnieks Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Aivars Starikovs.
AS "Latvenergo" ir viens no foruma atbalstītājiem un ir gatavi spert nozīmīgus soļus ūdeņraža ražošanas veicināšanai. "Ūdeņradis ir enerģijas nesējs, kas savieno ķīmisko enerģiju un elektroenerģiju, izmantojot tehnoloģijas, kuras pieejamas jau šodien. AS "Latvenergo" ir sagatavoti divi pilotprojekti ūdeņraža ražošanas attīstībai, izmantojot atjaunīgos resursus – saules un vēja enerģiju. Pirmā uzdevums ir izzināt ūdeņraža tehnoloģiju iespējas, savukārt otrā – attīstīt ūdeņraža tehnoloģijas uzņēmumā, veidojot industriālu procesu, kas apkalpotu arī ārējos klientus," norāda AS "Latvenergo" pētniecības un inovāciju funkcijas projektu vadītājs Pēteris Lesničenoks.
Rietumeiropā, bezizmešu autobusi, tostarp ūdeņraža-elektriskie autobusi (FCEB), veido pastāvīgi pieaugošu sabiedriskā transporta sistēmu daļu. Autobusu parki meklē iespējas pāriet no demonstrācijas fāzes uz lielāka mēroga bezizmešu autobusu izvietošanu. Testa demonstrācija Baltijas valstīs un Latvijā atklāj, ka autobusu parku operātoriem ir grūti izpildīt bezizmešu pārvadājumu prasības tikai ar akumulatoru elektriskajiem autobusiem (BEB). Daudzos maršrutos tikai ūdeņraža-elektriskie autobusi spēj aizstāt dīzeļdegvielas un saspiestās dabasgāzes autobusus, pateicoties to ātrai degvielas uzpildei un lielākam attālumam, ko tie spēj nobraukt ar vienu uzpildi. Ūdeņraža – elektriskais "Caetanobus" autobuss Latvijas tūres laikā nobrauca vairāk kā 500 km, patērējot vidēji ap 5 kg ūdeņradi uz 100 km, sniedzot pārliecību, ka ūdeņraža – elektriskā autobusa izvēle, apzinoties lietošanas paradumus, ir jēgpilna un ekonomiski efektīva.
"Autobusa testa demonstrācija Latvijas pilsētās apliecināja ūdeņraža tehnoloģijas briedumu un tās spēju veicināt pilsētas transporta dekarbonizāciju. Šī testa laikā kļuva skaidrs, ka ļoti nozīmīga ir ne tikai uzpildes infrastuktūra, bet arī autobusu ražotāja pēcpārdošanas un apkalpošanas serviss, lai autobusu parki pārslēgtos uz jaunām tehnoloģijām," norāda A. Starikovs.
Jelgavas autobusa parks (JAP) 2021. gadā bija pirmais Baltijas valstīs, kas testēja uzņēmuma "Solaris Bus & Coach" ar ūdeņradi darbināmu autobusu. Šie ir otrie testa braucieni pilsētā ar šāda veida autobusu. Uzņēmuma valdes loceklis Gints Burks pēc autobusa testa secina, ka divu gadu laikā piedzīvots būtisks tehnoloģiju progress. "Šādi testi reālā vidē ir būtiski, jo, kā jebkurai tehnikai, ražotāja noteiktā specifikācija var atšķirties no datiem, kas iegūti, braucot ikdienas režīmā. Autobuss divās dienās pa pilsētu nobrauca ap 250 kilometru. Salīdzinājumā ar autobusu, ko testējām pirms diviem gadiem, šim ir būtiski mazāks ūdeņraža patēriņš. Viens no šī autobusa plusiem ir salīdzinoši ātrā uzlāde – ja viena elektroautobusa uzlāde JAP aizņem četras stundas, tad ar ūdeņradi darbināmo autobusu var uzlādēt 7–10 minūtēs. Turklāt ar vienu pilnībā uzlādētu elektroautobusu, kāds ir JAP, garākais nobrauktais attālums ir 220 kilometri, bet ar ūdeņradi darbināmais autobuss ar vienu uzlādi var nobraukt līdz 400 kilometriem."
Ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi sabiedriskā transporta sistēmā ir gudrs un pārdomāts nākotnes lēmums, jo ūdeņraža enerģija ir droša, tās izmantošana ir labvēlīgāka videi un vienlaikus nodrošina pamatu lielākai enerģētiskajai neatkarībai, pārliecināti ir visi projektā iesaistītie eksperti, kuri prognozē, ka ar ūdeņradi darbināmi autobusi Latvijā varētu tikt ieviesti jau tuvāko pāris gadu laikā.
"Rīgā tas varētu būt visātrāk, jo "Rīgas satiksmei" ir uzpildes stacija. Autobusu parkos ir jāveic skrupuloza izmaksu analīze, jātestē vairāki autobusi, izvērtējot izmaksas. Eiropas pieredze rāda, ka autobusu parkiem, kuriem ir vairāki desmiti ar ūdeņradi darbināmu autobusu, to ekspluatācija var būt pat lētāka par tiem, kuros izmanto dīzeļdegvielu. Galvenais jautājums ir, kur ņemt ūdeņradi. Iespējams, tā ražošanai varētu izmantot Daugavgrīvas biogāzi, bet par to ir jālemj Rīgas pašvaldībai, " piebilst A. Starikovs.
Ūdeņraža – elektriskā autobusu tūre jeb "JIVE 2 CEE Hydrogen Bus Roadshow" kopš 2022. gada viesojas 12 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kur vēsturiski ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu izmantošana sabiedriskajā transportā ir ievērojami zemāka nekā Rietumeiropā. Ūdens ir vienīgais autobusa radītais vides "piesārņojums", līdz ar to tiek būtiski samazināts pilsētas gaisa un apkārtējās vides piesārņojums. Tūri koordinē Latvijas Ūdeņraža asociācija sadarbībā ar "Hydrogen Europe". Noslēdzoties Latvijas tūrei, autobuss projekta ietvaros devies turpināt testa braucienus Igaunijā.