Šajā pārmaiņu laikā daudzi autoražotāji ievieš jauninājumus. Viens no šādiem piemēriem ir pazīstamais franču ražotājs "Peugeot". Savā "E-3008" modelī "Peugeot" prezentē panorāmas "i-Cockpit" – interesantu uzlabotas saskarnes un ergonomiskas kombināciju.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka, lai gan "i-Cockpit" ir inovatīva pieeja automobiļu salonam, tā ir daļa no lielākas tendences nozarē. Tā kā autoražotāji turpina attīstīties un pielāgoties jaunajām tehnoloģijām, varam cerēt uz lielāku progresu auto interjeros.
Tomēr "Peugeot" nav vienīgais spēlētājs, kas apņēmies uzlabot ergonomisko dizainu. Līdzīgi kā panorāmas "i-Cockpit", tādi piemēri kā "Mercedes-Benz" izstrādātā MBUX multimediju sistēma, kā arī milzīgais skārienjutīgais ekrāns "Tesla" elektromobiļos uzsver ne tikai autovadītājam, bet arī pasažieriem sniegto uzlaboto pieredzi.
Savukārt "Tesla" skārienekrāna saskarne ir uzskatāms izsmalcinātības un vienkāršības modelis. 17 collu skārienjutīgais ekrāns priekšējā paneļa centrā kontrolē lielāko daļu automašīnas funkciju, iemiesojot skaidru un intuitīvu dizainu, uzlabojot pasažieru salona minimālistisko estētiku. Skārienekrāns tiek izmantots, lai kontrolētu daudzas funkcijas, kas tradicionālajos automobiļos tiek kontrolētas, izmantojot fiziskas pogas (piemēram, salona apsildes un gaisa kondicionēšanas, priekšējo lukturu u.c. regulēšana). Lai brīvroku režīmā piekļūtu parastajām skārienekrāna vadīklām, "Tesla" nodrošina arī vadību ar balss komandām.
Tomēr Buzelis uzsver arī jaukto risinājumu nozīmi transportlīdzekļu saskarnēs. Viņš uzskata, ka, lai gan skārienjutīgie ekrāni piedāvā mūsdienīgu sajūtu, atsevišķas funkcijas lietošanas ērtumam un drošībai labāk tiek vadītas ar fiziskām pogām: "Kamēr skārienjutīgie ekrāni kļūst arvien izplatītāki, atsevišķām visbiežāk izmantotajām kontrolierīcēm vēl nepieciešamas fiziskas pogas. Šī kombinācija nodrošina līdzsvaru starp inovāciju un praktiskumu."
Strauji attīstošās ACES tendences – automatizācija, savienojamība, elektrifikācija un koplietojamie pakalpojumi – maina automašīnu konfigurāciju un ļauj transportlīdzeklī sēdošajiem izbaudīt jaunu pieredzi braucienu laikā. Piemēram, jaunu transportlīdzekļu veidu, tostarp elektrisko automobiļu, parādīšanās masveidā ietekmē salona izkārtojumu un nodrošina iepriekš neiedomājamas iezīmes, piemēram, grozāmus sēdekļus.
Jauninājumi savienojamībā un cilvēka-mašīnas saskarnē (Human-machine Interface – HMI) maina salona pieredzi. Automatizētajiem asistentiem varētu būt uzlabota spēja reaģēt uz visu pasažieru balsīm. Tomēr Buzelis norāda, ka balss komandas nereti rada izaicinājumus, īpaši tiem, kuriem angļu nav dzimtā valoda.
Kā norāda Buzelis, mēs patiešām esam liecinieki tam, ka nozare strauji tiecas uz nākotni. Autoražotāji ar inovatīvu pieeju meklē veidus, kā mazināt autovadītāja uzmanības novēršanu, vienlaikus pastiprinot komfortu, efektivitāti un estētisko pievilcību. Virzoties uz priekšu, labi meistaroti automobiļu saloni varētu kļūt par izšķirošu atšķirību starp turpmākajiem modeļiem.
Uzsvars uz interjera dizainu un lietotāja saskarnes attīstību patiešām ir nelokāms. Neatkarīgi no tā, vai tas ir "Peugeot i-Cockpit", "Mercedes-Benz" mākslīgā intelekta darbinātais MBUX vai "Tesla" vienotais vadības panelis, ir skaidrs, ka automobiļu evolūcijā arvien lielāka nozīme ir ergonomikai un estētikai.
Šī klusā revolūcija, kas atplaukst auto interjera telpā, norāda uz to, ka autoražotāji cenšas braucienus ar automobili padarīt ne tikai par ceļojumu, bet arī pieredzi. Tā kā auto saloni arvien vairāk atdarina dzīvojamo telpu komforta un funkcionalitātes ziņā, robeža starp mājām, biroju un transportlīdzekļi kļūst nemanāmi izplūdusi.