Pauls Timrots: nokaunies, ja nopirki uz 200 km/h braukt spējīgu auto  (15)

Šī ir intervijas otrā daļa, kurā Timrots atklāj, kādus elektroauto patiešām gaidījis, kur, viņaprāt, vedīs elektriskā nākotne, kāds būtu piemērotākais automobilis Latvijas apstākļiem, kā arī dalās novērojumos par autobraucēju un motociklistu savstarpējām attiecībām uz ceļa.

Latvijas autoparkā liela problēma ir veci dīzeļauto. Skaidrs, ka tos nepārsēdināsim pa taisno uz hibrīdiem vai elektromobiļiem, bet vismaz pierunāt uz tikpat ekonomisku benzīna auto, kurš satiksmē vismaz nesmacētu aizmugurē braucošos, mēs taču kaut kā varētu?

Redzi, tie dīzeļi būtībā ir tāda pati kā tā "Volkswagen" dīzeļgeita. Kad tos dīzeļauto sāka spiest tirgū un tie kļuva populāri, ka pat sportiskajā "BMW M550d" lika dīzeļmotoru iekšā, tad visi tie katalizatori, visi tie sūdi un filtri, kas tur bija vajadzīgi, bija tik mākslīgi, ka tie ražotāji saprata – būs tai mašīnai 10 gadi, tas čalis ar to "Volvo" izgriezīs to kvēpu filtru ārā un nekad neieliks jaunu vietā, jo tāds maksā tikpat cik tā mašīna. Autoražotāji jau tad zināja – maucam, kas būs, tas būs! Tas bija ne gudri, ne tālredzīgi, nedz arī uz nākotni bīdīts.

Šobrīd tās automašīnas vienkārši vajag ķert no ceļa ārā, tās tik briesmīgi kūp! Tas kvēpu filtrs ir vienā cenā ar to mašīnu, bet tikmēr jau tai mašīnai sāks bojāties vēl arī sprauslas, kvēlsveces un vairs nebūs tik labs degmaisījums, ka ļoti ātri aizķēzīs to filtru, jo motors vairs nav tik labs. Un tad tādu piespiest mainīt to kvēpu filtru arī ir bezjēdzīgi. Tas būtu kā 90 gadus vecai omei mēģināt uzsaukt jaunus zobus – nu, varbūt par dārgu tas ir pret to ilgumu, ko viņa varētu vēl novilkt.

Mana utopiskā ideja ir, ka mums vajadzētu kopēt frančus un vāciešus pēc Otrā pasaules kara. Kas Francijā notika? Bija pasūtījums, ka automašīnai jābūt četrvietīgai, spējīgai pabraukt uz 80 km/h un, pa arumiem braucot, lai groziņā olas nesaplīstu. Tā radās