Pašreiz lēmumu pieņēmēji Latvijā neizmanto visus instrumentus, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos klimatneitralitātes mērķus transporta jomā, jo vēl arvien nodokļu politika veidota tā, ka automašīnām ar lielu CO2 izmešu apjomu un videi saudzīgākiem spēkratiem izmaksas gan iegādē, gan ekspluatācijā būtiski neatšķiras, uzskata lietoto auto tirgotāja "Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.
Šo situāciju iespējams labot, izvēloties citu Eiropas valstu pieeju, kad lielo dzinēju īpašnieki maksā ievērojami lielākus nodokļus, turpretim ekonomiskāko un videi nekaitīgāko automašīnu īpašnieki maksā krietni mazāk. Šādi iespējams motivēt cilvēkus atbildīgai rīcībai, kā arī samazināt CO2 izmešu apjomu.
"Longo Group" apkopotā informācija liecina, ka uzņēmuma pārdoto spēkratu vidējās CO2 emisijas ir par 9% zemākas nekā pērn realizētajām jaunajām automašīnām Latvijā, jo lietotie spēkrati mūsu valstī lielākoties tiek ievesti no Nīderlandes un Beļģijas, kurās ir atšķirīga nodokļu politika, kas stimulē ekonomiskāku un "zaļāku" automašīnu iegādi. Ja salīdzina ar visiem Latvijā reģistrētiem auto – atšķirība ir vēl lielāka jeb jau 23%.
Eiropas Savienība iecerējusi līdz 2035.gadam pilnībā neitralizēt oglekļa emisijas no jauniem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem jeb furgoniem, tādējādi palielinot autotransporta nozares ieguldījumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Savukārt līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu emisijām vieglajiem auto jāsamazina par 55% un furgoniem par 50%.
"Piemēram, Nīderlandē un Beļģijā noteikta stingra nodokļu politika, kas vērsta uz klimatu mērķu sasniegšanu. Tas nozīmē, ka par automašīnām ar lieliem dzinējiem būs jāmaksā krietni lielāki nodokļi gan iegādes brīdī, gan ekspluatācijas laikā, tādēļ iedzīvotāji izvēlas pirkt spēkratus, kas ir ekonomiskāki. Un tieši tie arī nonāk pie mums Baltijas valstu otrreizējā tirgū un nodrošina to, ka CO2 izmeši ir mazāki nekā tiem jaunajiem auto, kas tiek pārdoti uz vietas," skaidro Cērps.
Viņš norāda, ka tikmēr, kamēr valsts līmenī netiks pieņemti lēmumi par to, ka lielo dzinēju auto iegāde un uzturēšana būs nevis nedaudz, bet gan ievērojami dārgāka par tiem, kas ir ar mazākiem dzinējiem, kā arī videi nekaitīgāki, situācija ievērojami nemainīsies.
"Līdzīga situācija Latvijai pašreiz izveidojusies Igaunijā, kur uz ielām var redzēt dažāda veida minivenus, džipus un līdzīgas automašīnas, kas dabai nav saudzīgi. Šo situāciju iespējams labot tikai ar valstiskiem lēmumiem," saka Cērps, piebilstot, ka ar atbalstu elektroauto iegādei vien nebūs līdzēts.
"Eiropas Savienības izstrādātais piedāvājums paredz, ka, lai sasniegtu noteiktos mērķus, valstij jāsniedz ieguvumus iedzīvotājiem un jāstimulē inovācijas klimatneitrālās tehnoloģijās. Līdz šim šādu pieeju neesmu pamanījis. Jāpiemin, ka Igaunijas valdība jau izskata jaunos likumprojektus, kas ar 2025. gadu dramatiski izmainīs transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļus, palielinot valsts budžetu un samazinot transportlīdzekļu radītos CO2 izmešus," rezumē Cērps.
"Longo Group" ir Latvijā izveidots uzņēmums, un 2022. gadā tā apgrozījums sasniedza 44,7 miljonus eiro (50,4 miljonus eiro, ieskaitot PVN), kas ir par 48% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
