"Sagaidāms, ka šajā gadā OCTA nozari pamatā ietekmēs dažādas normatīvo aktu izmaiņas, kas saistītas ar plānotajiem OCTA likuma grozījumiem vietējā likumdošanas līmenī, kā arī Eiropas Savienības direktīvas izmaiņas, kas stājušās spēkā pērnā gada pašā izskaņā, taču nacionālajā līmenī vēl ir ieviešanas procesā," skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
"Svarīgākās normatīvo aktu izmaiņas, kas mūs dara bažīgus, ir saistītas ar LTAB kā biedrības regulējumu. Līdz Augstākās Tiesas Senāta lēmumam 2022. gadā LTAB ir darbojies pēc Biedrību un Nodibinājumu likuma, organizācijas statūtiem un tās biedru lēmumiem. Minētais Senāta lēmums, kas noteica to, ka LTAB pilda valsts deleģētos uzdevumus attiecībā uz OCTA sistēmu, faktiski vienā dienā mainīja LTAB tiesisko regulējumu, kas būtiski maina biedrības darbības juridisko ietvaru un tās funkcionalitāti. Mūsu bažas ir saistītas ar to, lai izmaiņas būtu vienlīdzīgas un saprotamas visiem tirgus dalībniekiem, kā arī neuzliktu pārlieku lielu birokrātisko slogu, tāpēc ļoti ceram, ka Finanšu ministrija, kā politikas veidotāja un atbildīgā par finanšu, tātad arī OCTA jomu, rīkosies racionāli un tālredzīgi, lai kopā ar nozares ekspertiem ieviestu atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos," stāsta Abāšins, piebilstot, ka plānotie grozījumi paredz arī citas nelielas izmaiņas OCTA likumā, kas saistītas, piemēram, ar OCTA Garantijas fonda darbību.
2023. gada decembrī stājās spēkā Eiropas Komisijas direktīva, kas paredz palielināt zaudējumu atlīdzību limitus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Paredzams, ka pēc direktīvas ieviešanas nacionālajā līmenī, arī Latvijā zaudējumu atlīdzību limiti pieaugs līdz 6,45 miljoniem EUR par katru negadījumu neatkarīgi no cietušo skaita vai 1,3 miljoniem EUR par katru cietušo personu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
