Eiropas Savienības mērķis strauji samazināt transporta izmešus dod rezultātus – vieglo elektroauto skaits pastāvīgi pieaug, un arī paplašinās uzlādes infrastruktūra. Tikmēr komerctransportam, kā emisija veido apmēram trešdaļu autotransporta izmešu, elektrifikācija ne tuvu nav tik strauja.
Taču jau tuvākajā nākotnē gaidāmi jauni piesārņojuma ierobežojumi, un tie smago kravas transportu noliks neapskaužamā situācijā – galu galā līdz nulles emisijai tai vēl jāveic miljardiem kilometru. Pašlaik izskatās, ka nozarei nāksies gan steidzami novērst lielākās problēmas, gan iziet uz noteiktiem kompromisiem. Taču te ir arī viena laba ziņa – par laimi, efektīvas alternatīvas izšķirošajam tehnoloģiskajam izrāvienam jau pastāv, tās tikai jāiemācās prasmīgi izmantot.
Kas der vienam, neder citam
Eiropas Savienības organizācijas, kas cīnās pret klimata pārmaiņām, trauksmi par izmešiem sāka celt jau pirms vairākām desmitgadēm. Tomēr nopietni soļi tika sperti tikai salīdzinoši nesen, kad lielākā daļa ES valstu savos tiesību aktos iekļāva konkrētus mērķus un kad valstīm un ražotājiem tika sagatavotas sankcijas par to nesasniegšanu.
Autoražotāji jau sen ir informēti par emisiju robežvērtībām – tās ir noteiktas dzinēju atgāžu standartos. Kā zināms, piesārņojošo vielu emisija ir tieši saistīta ar degvielas patēriņu, tāpēc visas puses ir ieinteresētas to samazināt. Attiecīgi dzinēji tiek nepārtraukti modernizēti. Otrs variants – tiek ieviestas alternatīvas tehnoloģijas, kas ļauj sasniegt stingros standartus.
Tādējādi elektroauto skaits uz ceļiem pastāvīgi pieaug, bet iekšdedzes spēkratu ražošana samazinās. Tas ļauj valstīm samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, bet ražotājiem – saglabāt konkurētspēju svārstīgajā pieprasījuma un piedāvājuma dinamikā. Šādai pieejai gan ir trūkumi, kas izpaužas kā augstas elektroauto cenas un bremzēta infrastruktūras attīstība. Taču pēdējos gados šīs lietas tiek kārtotas paātrinātā tempā.
"Problēma ir tajā, ka risinājumam, kas izrādījies labs vieglajiem automobiļiem, kravas auto segmentā veiksmīga ekvivalenta joprojām nav. Vienkāršiem vārdiem – visi fizikas likumi ir pret elektriskajiem puspiekabju vilcējiem, tāpēc visi centieni izstrādāt efektīvu tehnoloģiju pastāvīgi sastopas ar šķēršļiem – nesamērīgām izmaksām, pārmērīgu masu vai pat energoresursu trūkumu," saka Ernests Jakubonis
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
