psverot brauciena iespējamos ieguvumus, pirmajā mirklī prātā nāca doma, ko gan no dizaina un tehnoloģijām "Opel" tādu gatavojas parādīt, kas nebūtu bijis nupat durvis slēgušajā Parīzes autošovā – vienā no nozīmīgākajām pasaules auto izstādēm, kur visu jaunāko izrādīja arī "General Motors" Riselsheimas atzars. Tomēr izrādījās, ka pieņemt ielūgumu bija vērts. Bet par visu pēc kārtas...
Apstiprina "Ampera" ražošanu jau nākamgad
Pasauli ik pa brīdim aplido ziņas par jauniem elektro automobiļiem. Šo rindu autoram pērn septembrī Gēteborgā bija iespēja izmest līkumu ar "Volvo C30 BEV" – zviedru elektroauto prototipu. Tagad katram sevi cienošam ražotājam piedurknē ir paslēpta šāda kārts. Jautājums tikai, kad kurš būs gatavs to izspēlēt sērijveidā. Viens otrs šāds spēkrats pat ir ticis izrādīts Latvijā. Jau vairāk nekā pirms gada par pirmo elektroauto, kas ripojis Rīgas ielās, kļuva "Mitsubishi i-MiEV", kas šogad decembrī debitēs pārdošanā uzreiz 14 Eiropas valstīs. Nupat "WESS Motors" salonā Berģos varēja apskatīt eksotisko "Tesla" elektroauto.
Eiropas tirgi elektroauto ieviešanas ziņā tomēr iet mazliet nopakaļ ASV un Japānai. Japānā "i-MiEV" jau braukā pa ielām, ir uzsākta "Nissan Leaf" ražošana. "General Motors" Ziemeļamerikā jau tirgo "Chevrolet Volt", bet uz kopējas platformas būvēto tehnoloģiski līdzīgo "Opel Ampera", kas izstādēs "Opel" stendos figurē jau kopš pērnā gada Ženēvas, sāks ražot tikai nākamā gada beigās. Lielākā intriga pirms vizītes Riselsheimā bija neoficiālajā solījumā, ka ar "Ampera" pirmssērijas eksemplāru būs iespēja izbraukt. Beigās gan nācās samierināties tikai ar kārtējo statisko prezentāciju, fotografēšanu, salona un bagāžas nodalījuma aptaustīšanu.
"Ampera" virsbūves forma ir līdzīga pie mums labi pazīstamajiem japāņu hibrīdauto "Toyota Prius" un "Honda Insight". Tur nav ko brīnīties, jo gan hibrīdiem, gan elektromobiļiem, kas grib būt pietiekami ietilpīgi, lai būtu interesanti ģimenēm, formas vadlīnijas diktē aerodinamika. Jo mazāka būs auto vēja pretestība, jo labāk, bet... nedrīkst zaudēt ietilpību. Tā nu rodas puslīdz vienādas klimpiņas, ko atšķir vien dizaineru izveicība ārējo dekoratīvo elementu zīmēšanā. Taču arī šajā jomā aizrauties nedrīkst, jo šo tehnoloģiju automobiļu pašizmaksa jau tāpat pagaidām iznāk jūtami lielāka nekā parastiem auto. Tomēr "Ampera" priekšpusē izveidotais "bumerangu" pāris padara "Opel" ekomobili arī no skata intriģējošu.
Interesanti, ka salons pagaidām visur, arī mums, tiek demonstrēts kā četrvietīgs, jo arī aizmugures sēdekli sadala vidustunelis. Vai tā paliks arī sērijveida mašīnā, redzēsim vēlāk. Iespējams, ka paliks. Piemēri tālu nav jāmeklē – "Opel Signum". Gribas vien cerēt, ka sērijveida mašīnās, neskatoties uz sēdvietu galīgo skaitu, tomēr būs citi apdares materiāli, jo citādi "Ampera" salons ir "Opel" sasniegtajam līmenim neatbilstošs – cietas plastmasas un lēts izskats.
No tehniskā viedokļa "Ampera" ir auto, kam riteņu griešanos nodrošina tikai un vienīgi elektromotors jeb, precīzāk, elektroiekārta. Tiesa, šis auto tomēr neiztiek bez iekšdedzes motora. Taču tas kalpo tikai kā ģenerators, lai lādētu litija jonu akumulatoru moduli. Ar pilnībā uzlādētu bateriju, bez benzīna motora palīdzības, "Ampera" spēj nobraukt līdz 60 km distanci. Saskaņā ar 2002. gadā veiktā pētījuma "Mobilitat in Deutschland" datiem gandrīz 80% auto lietotāji ikdienā nobrauc vidēji ne vairāk par 50 km. Tātad vairumā gadījumu lieliski iztiks tikai ar elektrības dzinējspēku un degvielu nepatērēs, kā arī atmosfēru tiešā veidā nepiesārņos nemaz. Taču, ja būs nepieciešams veikt garāku ceļu nekā 60 km, iedarbosies "Ampera" benzīna motors, kas bez uzpildes spēj saražot elektrību kopējam nobraukumam līdz 500 km.
Jāpiebilst, ka "Ampera" ir pielāgots, lai akumulatoru uzlādi varētu veikt no jebkuras 230V mājsaimniecības rozetes. Ātrums, ko spējot attīstīt "Ampera" ir visdažādākajai satiksmei pietiekami 160 km/h, bet, pateicoties elektromotora stabili augstajam griezes momentam, auto spējot 0-100 km/h uzņemt ātrāk nekā 9 sekundēs. Pēc "Opel" aplēsēm "Ampera" pārvietošanās izmaksas pie pašreizējām degvielas cenām ir vien 20% no līdzīgu tikai ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu mašīnu attiecīgām izmaksām. Nu ko, ar interesi gaidīsim, kad "Opel" beidzot atvēlēs reālus izmēģinājumu braucienus, jo 2012. gada sākumā vai pat ātrāk "Ampera" būs reāli pieejams automobilis.
Atzīme par dizainu ir augsta, jo "Ampera" ir daudz individualitāti izceļošu un aizrautīgu detaļu. Piecinieks par tehniku, protams, ir avansā, jo tehniku nebija iespējas izmēģināt, bet "Ampera" solās būt elektrisks auto, kas tehniski gandrīz neierobežos pārvietošanās attālumu. Savukārt komforts salonā un bagāžas ietilpība, cik var spriest, visumā atbilst kompaktauto standartiem.
Tehniskie rādītāji (ražotāju dati)
Opel Ampera | |
Virsbūves tips | piecdurvju hečbeks |
Sēdvietu skaits | 4 |
Garums (mm) | 4404 |
Platums (mm) | 1798 (bez spoguļiem) |
Augstums (mm) | 1430 |
Riteņu garenbāze (mm) | 2685 |
Bagāžnieka tilpums (l) | 301 |
Stūres iekārta | Ar elektrisku pastiprinātāju |
Piedziņa | priekšpiedziņa |
Vadošais spēka agregāts – elektroiekārta "Voltec" | jauda 111 kW, ekvivalenta 150 Zs maks. grieze 370 Nm |
Akumulatoru baterija | litija-jonu ar kapacitāti 16 kW/h |
Veicamais attālums ar akumulatora rezervi | 60 km |
Kopējais iespējamais nobraukums bez uzlādes | 500 km |
Degviela iekšdedzes motoram-ģeneratoram | Etanols E85 vai benzīns E95 |
Maksimālais ātrums (km/h) | 161 |
Dinamika 0-100 km/h (s) | Mazāk nekā 9,0 |
Degvielas patēriņš iekšdedzes motoram-ģeneratoram (l/100 km) | Dati netiek sniegti |
Bremzes ar strāvas reģenerācijas sistēmu | Priekšā disku Aizmugurē disku |
CO2 emisijas (g/km) | Dati netiek sniegti |
Tehniskās apkopes cikls | Dati netiek sniegti |