Vēsā maija vidus nedēļas nogalē gan lietū, gan saulē un vējā žūrijas dalībnieki "Latvijas Gada motocikla 2015" pretendentus varēja izmēģināt reālos apstākļos braucienā pa Kurzemes ceļiem.
Testos piedalījās arī portāls "Delfi". Šajā rakstā atskatāmies uz mūsuprāt spilgtākajiem konkursantiem. Visus "Latvijas Gada motocikls" konkursam pietiktos braucamrīkus var apskatīt šeit.
"Tumsas valdnieks"
"Tumsas valdnieks ir klāt!" dobji caur ķiveres stiklu skan žurnālista un avīzes "Autoinfo" redaktora Kaspara Bergmaņa balss, piebraucot žūrijas satikšanās vietā ar "Honda Vultus NM4".
Viscaur melnā motocikla futūristiskais dizains raisa asociācijas ar fantastikas filmām, kosmosu, Džordža Lūkasa "Zvaigžņu kariem" un filmas personāžu Dārtu Veideru.
Pateicoties sēdpozīcijai ar uz priekšu izvirzītām kājām un "kosmiskajā" stilā ieturētajam vadības panelim, kā arī pasažiera sēdeklim, kurš pārveidojams par atzveltni, vadot motociklu patiešām rodas sajūta kā pie kāda "Zvaigžņu karu" lidaparāta stūres. Vēl vairāk lidojuma sajūtu pastiprina nepieciešamība vadīšanā daudz izmantot svēršanos ar visu motociklu.
Tiesa, kosmiskus ātrumus ar nelielo 750 kubikcentimetru motoru, kas attīsta 40 kilovatu (aptuveni 54 zirgspēki) jaudu, sasniegt neizdosies. Toties sešpakāpju automātiskā ātrumkārba nodrošinās līganu un netraucētu "dreifēšanu visumā". To var iestatīt standarta un dinamiskajā režīmā, kā arī jebkurā brīdī pārnesumus var mainīt manuāli ar slēdžiem kreisajā stūres pusē.
Motocikla neparastais dizains gan nenodrošina efektīvu aizsardzību no vēja. Braucot radās sajūta, ka slīpais vējstikls visu pretim plūstošā gaisa masu novada tieši uz vadītāja (augumā nedaudz virs 180 centimetriem) seju. Savukārt lielākā ātrumā vējš pūš kājas nost no citādi ērtajām platformām. Lai to novērstu, nākas kājas maksimāli blīvi piespiest motociklam, kā jājot ar zirgu.
"Vultus NM4" izceļas ar samērā mazu degvielas tvertni - 11,6 litru tilpums. Bet, ja tic tīmeklī atrodamajiem datiem, ka degvielas patēriņš šim motociklam ir aptuveni 3,5 litri uz 100 kilometriem, tad ar vienu pilnu bāku var nobraukt virs 300 kilometriem, kas ir pieņemams rādītājs.
Dizaina funkcionalitāti uzlabo jau minētais pasažiera sēdeklis, kas paceļams un izmantojams par atzveltni, kā arī priekšējā "būra" izvirzījumos izveidotās kastītes - vienā pusē ietilps puslitra ūdens pudele un cimdi, otrā pie USB kontaktligzdas varēs lādēt kabatas tālruni.
Tā kā motociklam ir automātiskā ātrumkārba, tas aprīkots ar stāvbremzi, kas iedarbināma ar rokas vadības sviru kreisajā pusē.
Motobraukšanas Instruktors Ģirts Vilnis stāsta, ka motocikla vadīšana pa šoseju šķiet laba, bet dzinējs gan būtu derējis jaudīgāks. Savukārt muguras atbalsts dodot iespēju motocikla vadīšanā vairāk izmantot visu ķermeni.
Tikmēr pilsētā liela auguma cilvēkam var traucēt spoguļu zemais izvietojums. Aptuveni 190 centimetru garais instruktors norāda, ka viņš tajos redzējis tikai savus elkoņus.
Neparastā dizaina motociklu par ērtu un labi vadāmu braucamo atzīst žurnālists Kaspars Bergmanis, turklāt sēdēšanas komfortu slavējusi arī viņa vizināta pasažiere. NM4 dizains gan izrādījies ne visai veiksmīgs lietainam laikam - viss nokrišņu ūdens brauciena laikā pa bāku notek tieši uz vadītāja sēdvietu, atzīmē Bergmanis.
"Es viņu neuzskatu par motociklu, tas ir motorollers," pauž žurnālists. Toties veidols tam ir tāds, ka cilvēki "spieto apkārt", viņš secina.
Lielceļu “kuģis”
Viens no iespaidīgākajiem "Latvijas Gada motocikls 2015" konkursa dalībniekiem ir leģendārā amerikāņu ražotāja "Harley-Davidson" "Road Glide" modelis.
Ja citi lielie "Harley-Davidson" modeļi, piemēram, "Electra Glide Ultra Classic" sava dizaina un apaļā luktura dēļ var šķist vecišķi, tad jaunais "Road Glide" izskatās krietni jauneklīgāks, tajā pašā laikā daudz neatkāpjoties no klasikas.
Motocikla sausais svars tuvojas 400 kilogramiem, bet "V" veida dzinēja tilpums ir 1690 kubikcentimetri. Pamatīguma sajūtu papildina masīvo stūres ragu satveršana un milzīgā priekša, kas paveras no braucēja sēdvietas.
Ja, braucot ar BMW "R1200GS", rodas sajūta, ka tiek vadīts kaut kas neliels, tad salīdzinoši pie "Harley-Davidson" stūres, veroties uz vadības paneli, nepamet ilūzija par atrašanos smagajā automašīnā.
Braukt ar "Raod Glide" ir augstākajā mērā komfortabli. Plats un mīksts sēdeklis, ērts pedāļu izvietojums. Bubinoša skaņa un pieklājīgs paātrinājums, kura laikā saglabājas līgana gaita un nenotiek strauja svārstīšanās piekarē.
Grūti gan iedomāties, ka motocikls, kura cena pārsniedz 26 000 eiro, varētu atļauties būt neērts. Toties dārgā "Harley-Davidson" konstruktorus nav mulsinājis fakts, ka neitrālais ātrums šim motociklam ir samērā grūti atrodams. Ir krietni jāpiepūlas, lai spētu ar pēdu sajust niecīgo brīdi, kad parslēdzējs sasniedz vajadzīgo pozīciju starp pirmo un otro pārnesumu.
Šajā ziņā netipisks ir izdevies mazais "Harley-Davidson Street 750", kuram neitrālais ātrums ieslēdzams viegli un ar pirmo mēģinājumu.
Par to, cik liela nozīme vēja novadīšanā ir brangajai "Road Glyde" priekšai ar vējstiklu, ilustrē vienkāršs novērojums, kas bija sevišķi skaudri izjūtams, raugoties pilnīgi kailā un sportiskā "MV Agusta Brutale 1078 RR" (konkursā nepiedalās) vadītāja acīm.
Lai gan "Brutale" paātrināšanās spēja ir visai iespaidīga, ar katru mirkli pieaug pretvēja spiediens, kas raitu braukšanu pa šoseju padara visumā mokošu, sevišķi jau gaisa temperatūra ir zem 10 grādiem.
Cīnoties ar pretvēju, tā šņākoņu gar ķiveri un spiedienu uz bungādiņām, ceļa posmā Ventspils-Kolka spoguļos pēkšņi parādījās divi spoži zilganbalti lukturi. Pēc īsa mirkļa garām patraucas "Road Glide", kura vadītājs sēž tikpat stalti un relaksēti, it kā brauktu pilsētas ātrumā. Uzskatāms piemērs, ka ar labu "būri" nav jāliec mugura vēja priekšā un ka vadītājs var braukt netraucēti spoguļojoties hromētajā degvielas tvertnes vāciņā.
Motocikla ērtības braucienā pa šoseju atzīst žurnālists Bergmanis, toties viņš ir skeptiski noskaņots pret braukšanu pilsētā, norādot uz "Road Glide" svaru un izmēru, kā arī grūti atrodamo neitrālo pārnesumu.
Motoinstruktors Ģirts Vilnis uzslavē motocikla bremzes un ērtību, kā arī stabilitāti - pie 100 kilometru stundā liela ātruma varot brīvi noņemt rokas no stūres. Tikmēr par "Road Glide" ārējo izskatu jauno motobraucēju apmācītājs nav sajūsmā. "Dizains likās nekāds," viņš paziņo.
Ceļotāju ikona
BMW universālo ceļošanas motociklu GS sērija ir zināma jau vairāk nekā 30 gadus. Viena no BMW motociklu ikonām ir boksera jeb opozītdzinējs. Kamēr daudziem tas patīk, citiem šķiet nejēdzīgs cilindru izvietojuma dēļ. Tāpat neviennozīmīgi tiek vērtēts BMW GS sērijas motociklu dizains ar "knābīti" zem priekšējā luktura.
Jaunajam BMW "R1200GS" ir pilnībā no jauna radīts 1170 kubikcentimetru spēka agregāts ar kombinēto gaisa un šķidruma dzesēšanu, saglabājot klasisko opozītmotora izskatu.
Motociklam ir elektroniski regulējama piekare, stabilitātes kontrole un atslēdzama ABS. Vadītājs var izvēlēties piemērotāko braukšanas režīmu starp piedāvātajiem "Rain", "Road", "Dynamic", "Enduro" un "Enduro Pro".
Motocikla dinamika nerada nekādus jautājumus. 125 Nm griezes moments to pārliecinoši izkustina no vietas un strauji paātrina. Braucot ar "R1200GS" pa meža ceļu, pārsteidza, cik viegli vadāms izrādās pēc skata milzīgais motocikls. Nevienā brīdī nerodas sajūta, ka motocikls ir par lielu vai smagu.
BMW stabilitātes kontrole strādā pat pārāk cītīgi - "Rain" un "Road" režīmā uz zemes seguma ceļa izspolēt aizmugures riteni nav iespējams. Motors vienkārši neļauj tik strauji pacelt apgriezienus un ar pukšķi izpūtējā aptur kāpumu, radot neizpratni vadītājā. Lai braukšana pa meža ceļu nebūtu galīgi garlaicīga, vadības bloks jāpārslēdz uz "Enduro" režīmu.
Jāatzīst, ka šai ziņā pārliecinošāks ir BMW ceļojumu motociklu galvenais konkurents KTM 1290 "Super Adventure". Šī 160 zirgspēku motocikla vilkmes kontrole strādā nemanāmāk un nerada slāpstoša motora sajūtu uz zemes ceļa arī "lietus" režīmā.
Uz šosejas var izbaudīt "R1200GS" paātrināšanos un stabilitāti. Turklāt nelielais vējstikls apbrīnojami labi pasargā vadītāju no pretvēja pat salīdzinoši lielos ātrumos. Tāpat kā citi BMW modeļi, arī šis izceļas ar spēcīgām bremzēm. Jutībā tās gan nevar sacensties ar neticami asajām BMW "S1000RR" bremzēm, bet tas jau arī ir pilnīgi citas kategorijas motocikls.
BMW "R1200GS" par labāko no visiem konkursantiem uzskata mototriku meistars no "Stuntfighters" komandas Jānis Rozītis.
"Ar viņu var izdarīt visu - braukt ātri, braukt lēni, manevrēt pa taciņām, braukt "ratā", ar "stopijiem"," stāsta sportists, kurš pirms sēšanās uz motocikla izslēdzis automātisko vilkmes kontroli un ABS.
Kā otru favorītu Rozītis nosauc "Yamaha MT09 Tracer". "Viņš ir lēts, viegls, manevrētspējīgs un jaudīgs," secina motobraucējs, papildinot, ka tas ir Latvijas apstākļiem piemērots braucamrīks.
Mīnusi šim motociklam parādoties vien pie liela ātruma - virs 160 kilometriem stundā, kad uz nelīdzenumiem motociklu viegli sāk "mētāt", kas nepieredzējušam braucējam var beigties bēdīgi, brīdina Cimoška. Šai ziņā nedaudz stabilāks viņam licies BMW galvenais konkurents KTM "Super Adventure".
Tikmēr vispatīkamāko pārsteigumu pieredzējušajam braucējam sagādājis cits BMW modelis - "S1000XR". Jaudīgā motocikla piekare esot tik veiksmīga, ka novērš iepriekš minētās stabilitātes problēmas un ceļa defektiem.
"Vai tur būtu kādi ceļa ielāpi, bedrītes, motocikls nevazājas pa ceļu, bet griež to trajektoriju kā mikroķirurga skalpelis," sajūsminās Cimoška.
Motocikls vai automašīna?
Viens no konkursa braucamrīkiem, kurš gandrīz garantēti liek atskatīties garāmgājējiem un autovadītājiem, ir kanādiešu ražotāja "CAN-AM" tricikls "Spyder F3".
Braucamrīka koncepts kļūst saprotamāks, ja ņem vērā faktu, ka "CAN-AM" pieder kompānijai "Bombardier", kas bez vilcieniem un lidmašīnām ražo arī ūdens un sniega motociklus. Savā ziņā "Spyder" sērijas braucamie līdzinās sniega močiem uz riteņiem.
Var diskutēt, vai aptuveni 19 000 eiro vērtais iespaidīgā izskata transportlīdzeklis ir vairāk motocikls, vai automašīna. No vienas puses, vadītājs tajā sēž kā uz motocikla, ir pakļauts vēja un nokrišņu iedarbībai un vada braucamo ar stūres stieni un gāzes roktura grozīšanu.
No otras -, lai brauktu ar "Spyder", nav nepieciešama motocikla vadītāja atļauja (pietiek ar autovadītāja "B" kategoriju). Gluži kā automašīnai, triciklam ir tikai viens bremžu pedālis un gabarīti neļauj izbraukt cauri šaurām vietām. Turklāt vadīšanas īpatnības ievērojami atšķiras no braukšanas ar motociklu uz diviem riteņiem.
"Motocikla un kabrioleta savienojums. Tīrs mocis tas nav," "Spyder F3" raksturo motobraukšanas instruktors Ģirts Vilnis.
Šis ir piemērots braucamais cilvēkiem, kuri vēlas baudīt motobraukšanas priekus, bet dažādu iemeslu dēļ nevēlas kārtot motociklista vadīšanas tiesības un grib kaut ko stabilāku par klasisko motociklu, norāda "Spyder F3" tirgotāji.
Nenoliedzami, ir patīkami iesēsties mīkstajā sēdeklī un apstāšanās vietās nedomāt par kāju likšanu pie zemes, bet gan komfortabli relaksēties. Nepieciešamības gadījumā var izmantot atpakaļgaitu, nevis izmisīgi stumdīties. Tikmēr uz šosejas lielākos ātrumos un līkumos tricikls nemaz nešķiet stabilāks par parasto motocikli, drīzāk pat otrādi.
1,3 litru dzinējs nodrošina labu dinamiku, bet vējstikls pasargā no pretvēja, samazinot nosalšanas iespējamību un palielinot komfortu. Priekšgalā izveidotajā bagāžniekā var ievietot somu vai citas mantas.
Sešpakāpju ātrumkārba motociklam ir daļēji automātiska - lielāks pārnesums jāpārslēdz manuāli ar slēdzi pie kreisās puses roktura, bet uz zemāku "robu" elektronika pārslēgsies pati, protams, jebkurā brīdī vadītājs to var darīt arī manuāli.
Būtiskas atšķirības no klasiskā motocikla jūtamas "Spyder" vadīšanā. Ja ar parasto motociklu liela nozīme stūrēšanā un līkumu izbraukšanā ir braucamā sagāšanai, tad ar trīsriteņu braucamo tas nav iespējams. Attiecīgi līkumu pārvarēšanas ātrums nedaudz sarūk un ir jākantē ar ķermeni (līdzīgi kā motociklam ar blakusvāģi).
"Spyder" stūre jāgroza ar apdomu - katra sīkākā tās kustība uzreiz jūtama uz ceļa un maina braucamrīka virzienu un līdzsvaru. Šai ziņā klasiskā motocikla stūrēšana ir daudz laidenāka. Jāatzīst gan, ka būtiski pārstrādātā F3 vadāmība un stabilitāte šķiet ievērojami pārāka un patīkamāka, salīdzinot ar pērnā gada modeli "Spyder" RT un SE.
Vilnis norāda, ka ar F3 bija interesanti braukt pa grants seguma ceļu, uz kura piekare darbojusies labāk, nekā uz asfalta. Uz cietā seguma braucamais instruktoram šķitis pat nedaudz nestabils.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!